Cilvēki

Nez vai tā ir jušana, bet iepazīstoties arī uzreiz jūtu vai man cilvēks patīk vai nē! :-P

es jutu cilveku attiekmi. ja godigi, tad tas dzivi padara grutaku. ta visa atklatiba ir reizem traucejosa.piem, kad vel gaju skola, mana klase bija diezgan naidiga, saskelta pa grupinam utt. nedod dievs ja kads bija savadaks-uzreiz atstumtais(es)...jutu visu to noversanos, kontaktesanos piespiedu karta, noversanos un nepatiku.

Mazi bērni jūt, jo ir atvērti astrālajai pasaulei. Mūsu ne gluži radu lokā ir viena sieviete, kuru varētu nosaukt par kaut ko līdzīgu raganai. Ļoti ļauna, citiem visādas ļaunās acis liek utt. Māsas bērnam tolaik bija daži mēneši, kad vienā pasākumā tā ragana it kā nāca mazo apskatīt. Viņa vēl pat īsti klāt nebija pienākusi, kad mazais sāka raudāt. Pēc tam bērns 2 dienas bija ļoti nervozs un raudulīgs.
Vispār, jā, ticu, ka ikviens no mums var "just" cilvēkus. Tikai mēs šo spēju lielākoties nobēdzinam.

Es jūtu,es vispār redzu cilvēkiem cauri,mani nevar apmānīt :D
Iepazsītu cilvēku un redzu viņa soļus uz priekšu.

Bet ar mani pašu ir tā,ka bērni un dzīvnieki pie manis līp kā mušas,aizejot ciemos,cilvēki parasti brīnās,ka mājdzīvnieks,kurš pat saimniekiem nedodas rokās,pats pie manis klēpī lien un ļauj darīt visu ar viņu(esmu izmantota kaķa nagu griešanai,ķemmēšanais utt :D ) ,bet ar cilvēkiem kā tā,man nav pārāk labs kontakts..pieaugušie tā netiecas pie manis.
Bet pazīstu daudz cilvēkusi,kuri visur ir kompānijas dvēseles,visiem patīk.

vsp piekritu magdalenai. kops skolas es no ta visa distanceties saku un ja. ir mazak, nobeidzinu to visu.

Neesmu tāds cilvēks, kas uzreiz ar rengenu virsū-kāds nu esi?! :-D
Visiem cenšos dot iespēju parādīt savas labās īpašības, jo dzīve ir dzīve. Vienam patiksi un uzskatīs par labu cilvēku, citam būsi tas sliktais.
Bet man ir mazs novērojums no savas dzīves-ar to mīļumu un jaukumu. Nepatīk, ja tas ir uzspēlēts. Tad labāk-vai nu dabiski vai nekā. Tas jau nenosaka, ka uzreiz slikts cilvēks, ka nemīlinās. Šajos brīžos ir bijis kā rakstīju-vieni saka, ka baigais siltums no tā cilvēka, bet es redzu tur pavisam ,ko citu.
Un atšķirība arī tajā-kādos apstākļos iepazīstas un satiekas-vai tas ir darbs, vai izklaide vai mācības. Katrā vietā cilvēkam cita loma un seja mēdz būt.

Man pietiek tikai paskatīties uz cilvēku..nevajag pat iepazīties, lai varētu nekļūdīgi viņu "sajust". Un arī iepazīstot cilvēku tuvāk, mans viedoklis nemainās

nezinu, vai pati jūtu, bet mani gan laikam jūt :-D , jo ļoti bieži nāk klāt nepazīstami cilvēki gan kaut ko pavaicāt, gan vienkārši tāpat parunāties. Ja pieturā stāv 10 cilvēki, bet garāmgājējam jāuzzina kāda inf., tad vienmēr tiek prasīts man..savukārt, tad, kad apkārt staigā tie, kas prasa naudu, man nekad neprasa..baigi jocīgi vispār. :-)

a, par bērniem - tur jau ir visādi, citreiz bērns satraucas, kad ierauga vienk cilvēku ar brillēm. :-D

Man pietiek paskatities uz cilveku ,un es jau jutu,kas tas par cilveku!Es loti jutu to stravojumu :-) !Es pat jutu seit pec ta ,ka meitenes raksta!Vispar interesanti! |-)

Es ne reizi neesmu nokļūdijusies.
Jau iepazīstoties pietiek ar pāris vārdiem, lai saprastu kas par zvēru.
Daži saka - es esmu tik labs, tik labsirdīgs, bet nu tādi draņķi iekšā sēž, ka bail.

Es ļoti jūtu. Un cenšos, cik nu iespējams, klausīt savām sajūtām, t.i., ja jūtu, ka ar konkrēto personu labāk nekomunicēt, tad nekomunicēt. Bet diemžēl ikdienā ne vienmēr tas ir iespējams. :-/

Man darba jabut pieklaigai ar visiem-ari ar saviem kolegiem-jaatzist,ka kadreiz tas nav viegli ,nemot vera vel kulturu,religiju uttVakar dzirdeju piezimes no sievietes -musulmanietes,par savu jauno dzemperiti-kurs nenosedz rokas ...es tikai pasmaidiju ,un gaju uz prieksu-ka saka -visiem neizpatiksi :-D
Man jasaka godigi,ka kadreiz ir bijis ta,ka ieejot telpa jutu to negativo cilveku pa gabalu-censos nestavet pilnigi blakus,censos izvairities no acu kontakta! |-)

Vispār jau jūtu es cilvēkus, kurš ir pozitīvi, kurš negatīvi noskaņots pret mani. Agrāk, kad biju jaunāka, mazāka vispār ļoti labi jutu apkārtējo noskaņu, jo tad man loģika netika pielietota :-D Līdz gadiem 14 es ļoti labi jutu, kad vecāki uztraucas,ka jāiet mājās, jābeidz vazāties apkārt :-)
Ir veinkārši cilvēki ar poztīvu auru, kuru tuvumā patīkami uzturēties, un negatīvu, nu to es izjutu tiez gan labi,kad vajadzēja darba dēļ vazāties pie svešiem cilvēkiem. It kā tantiņa jauki runā, cienā ar cepumiem, bet nu negribas uzturētie viņas tuvumā,kaut kas negatīvs nāk no viņas. :-/

Ja tā bērnu jušana patiesa, tad baigi jauki, es bērniem parasti baigi patīku (l)
Bet es j';utu cilvēkus. Ne visus, bet daudzus. Pazīstu vienu puisi, no kura staro tik labestīga aura, kvai viņš ārēji ir sarkastisks, diezgan cinisks un nekāds uber draudzīgais. Bet var just, ka sirdī ļoti labestīgs.

jūtu es cilvēku, tāpēc redzu, ka vairāk ir cilvēku, ar kuriem nav vērts par runāt, nekā tie, kuri pasauli padara burvīgāku :D

taadu cilveeku ir maz kas staro,ikdienaa sastopos ar kaadu 1000 cilveeku un tikai dažs pasmaida utt paarsvaraa agresiivi cilveki,druumi vai biezhi taadi neapmierināti!biezhi sanacis cilveku megjinat iepriecinat,tad vins atveras bet ir taadi kam nospļauties uz taviem centieniem...

Saujā nekā nav
Njā, ļoti bieži esmu pārliecinājusies,ka sarkasms vai ironija ir cilvēka maska, aiz tās bieži vien slēpjas viegli ievainojami un patiesībā diezgan jūtīgi cilvēki.

Ziemas_roze - tieši tā. Vsp par cilvēku nu pilnībā nevar spriest, pirms neesi viņu pavisam iepazinis. Man gribētos domāt, ka arī neesmu nekāds ļaunuma iemesojums, un slēpjos aiz tā paša skarbuma un sarkasma.
Bet tas man pat šķiet interesantāk, ka cilvēks sevi visu neparāda uzreiz. Mani vsmz tas cilvēks ir ieinteresējis, ka ārēji tik auksts, bet tomēr var just, ka tas nav viss, kas viņā ior.
Ai, iepazīt cilvēkus ir tik interesanti :)