sveikas! mēģināšu ļoti kodolīgi!
īss manas situācijas apraksts:
pirmā mīla un pirmās attiecības (19.gados), 2 gadi, viens no tiem cīnoties ar attālumu(gadu biju ārzemēs),visu laiku bijām burtiski pieplakuši viens otram,, seksā nenormāla kaisle, nekādas krāpšanas utt. beigās abi bijām pārāk sa*isušies sevī, darījām otram pāri(apvainojumi, utt)abi iedzīvojāmies iekšējā personības krīzē. es pieliku tam galu, viņš neiebilda.
tagad:
ir pagājuši 9mēneši, vakarnakt viņš zvanīja, teica, ka grib mani atpakaļ.
es viņu mīlu, bet 9mēnešus esmu mēģinājusi šīs jūtas norakt. tas nav palicis bėz sekām
šajā laikā abi neesam pat varējuši skatīties uz citiem. bet, jāātzīst, ka pēdējā mēneša laikā man ir uzradies, kāds diezgan foršš puisis ar kuru pat varētu mēģināt.
ko jūs sakāt par apmēram šādu situāciju? ir kādas negatīvas vai varbūt(kaut nu būtu) pozitīvas pieredzes šādā attiecību "atjaunošanā"? kas no tā var sanākt?
jūtas tik ļoti cīnās ar racionālo prātu, meitenes, es nevaru. tik grūti