Cik pazīstama situācija! :)Ir divi varianti - vai nu cieties, kamēr tas pāries (jo tas pāries) vai arī tā pa skarbo jāsaka - pašol dirst. Man bija šāda situācija un ticiet vai nē, bet nedarbojās pat tiešs teksts - es ļoti mīlu citu vīrieti un sev blakus citu, vismaz pagaidām, neredzu (par maigākiem atteikumiem nemaz nerunājot, tie bija kā pīlei ūdens). Uz to sekoja atbilde, ka esošās attiecības man neder, ka neesmu tajās laimīga, ka esošais vīrietis mani nenovērtē, etc. Kad mans draugs sāka pukstēt un dusmoties par otra vīrieša uzmanības apliecinājumiem (bija, bija ziedi, mīkstās mantas pie durvīm, šampji un uguņošana), es jautāju - ko tu gribi, kā vēl lai es cilvēkam pasaku, ka nav izredžu? Mans draugs bija lakonisks, teica, ka mans pielūdzējs sapratīs tikai spārnoto frāzi p..ies taisni! :D Es, protams, tā neteicu, bet biju pacietīga. Tas darbojas - es necēlu telefonu arī tad, kad 3 mēnešus atskanēja vidēji 5 zvani dienā un kādas 3 sms. Pat nedomāju, ka tur bija šausmīgas simpātijas, varbūt vienkārši tā fīča, ka čalis nedabūja, ko gribēja un tāpēc visiem spēkiem to mēģināja izdarīt. Bet viņš ir ļoti jauks cilvēks un es vairs pat uz viņu nedusmojos, jo uzminiet, kurš šodien pirmais man Sieviešu dienā uzdāvināja ziedus? Nuja. Viņš. Neuzmācās, neko nelūdza, vienkārši atbrauca uz darbu, uzspieda fiksu buču uz vaiga un rokās iespieda ziedus. Un prom bija. :)