Sveikas, Dāmas! ;-)
Tātad, man ir puisis. Esam kopā jau vairāk kā 7 gadus, par mūsu attiecībām itkā nevarētu sūdzēties, viss ir labi, es viņu mīlu un bez viņa savu dzīvi laikam nemaz nevaru iedomāties (protams, dažreiz ir strīdi, arī rutīna nav sveša, bet nu bez tā visa jau nu nekā).
Bet lieta tāda, ka ir vēl kāds vīrietis... Iepazināmies pirms kādiem 5 gadiem, viņš bija mana puiša māsas draugs. :-D kaut arī viņi drīz vien pašķīrās, mums izveidojās labs kontakts, bijām ļoti labi draugi. Bieži vien tikāmies dažādās ballītēs un pasākumos. Arī ar manu puisi viņam bija labas attiecības, bet tad Mans puisis devās uz ārzemēm uz pāris mēnešiem un sanāca kkā tā, ka mēs bieži tikāmies, viņš arī brauca pie manis ciemos, kopā ar draugiem ballējāmies visas vasaras garumā..Bijām tikai draugi. Bet tad sāku saprast, ka starp mums ir kkas vairāk par vienkāršu draudzību. Neviens no mums to atklāti neizrādija, bet to nevarēja nenojaust. Sapratu, ka viņš man cenšas dot visādus mājienus, bet izlikos tos nemanām, jo man taču bija puisis, kuru ļoti uzticīgi gaidīju mājās. Bieži devāmies naksnīgās pastaigās, pļāpājām par dzīvi utt. Bija daudz iespēju rīkoties un pārkāpt šo "vienkārši draugi" robežu, bet ne es, ne viņš to neatļāvās. Tā vasara beidzās, mans puisis atgriezās un dzīvoju tālāk ierasto dzīvi(vairs nesatikāmies, nesazvanījāmies, jo laikam katrs sapratām, ka tā tomēr nevar), bet domāt par viņu nepārstāju. Ik pa laikam sarakstījāmies, lai uzzinātu, kā otram iet, bet tas arī viss.Arī Viņam pašam parādījās draudzene, ar kuru vēl šobrīd viņš ir kopā. Pagāja vēl kādi divi gadi un viņš atkal parādījās manā dzīvē, mēs sarunājām satikties, papļāpāt, bet šoreiz nenoturējāmies - metāmies viens otra apskāvienos un skūpstījāmies līdz rītam..nekas vairāk nenotika, viņš mani aizveda mājās un es viņu atkal neredzēju ļoti ilgi, taču visu laiku domāju par viņu. Zinu, ka arī viņš, kaut arī aizņemts vīrietis, par mani domāja un atcerējās, jo šad tad pazvanīja, lai papļāpātu. Bieži ir aicinājis vienkārši satikties, bet es esmu atteikusi, jo neesmu brīva.
Lieta tad tāda - es esmu aizņemta, viņš ir aizņemts..Dzīvojam katrs savu dzīvi, bet viens par otru aizmirst nespējam. :-/
Un atkal jau ir bijis aicinājums satikties, pastaigāties un vienkārši papļāpāt par dzīvi... Nesaprotu, ko lai daru? Man satikties ar viņu, noklusējot par to savam puisim? Vai arī vienreiz par visām reizēm izmest viņu no galvas un sirds, dzīvojot tālāk savu dzīvi?
14
