Prasības

Manuprāt, par viņa pašvērtējuma līmeni, viņa iekšējo ego (vai pieminētajiem kompleksiem, tātad pašapziņas trūkumu).
Jo:
Kaut vai pusaudži, sajūtās pasaules nabas, un tad izvirza n-tās prasības saviem vecākiem.
Māmiņas - visa viņu dzīve aiziet bērniem, savs pašvērtējums krītas, nepiešķir vispār tādam faktoram nozīmi, un tad arī savu vajadzību apmierināšanai nekādas prasības neizvirza.
Biezais - sajutis savas naudas varu - ieguvis augstu pašapziņu par savām spejām (vai it kā spējām) - un tad arī izvirza āugstas prasības sevis apkalpošanā.

Viss ir atkarīgs no tā, pret ko prasības. Man šķiet, ka prasību loku veido vide, kurā cilvēks ir uzaudzis un dzīvo. Turklāt, jo vairāk cilvēkam ir, jo vairāk viņš vēlas, tāpēc apmierinot kādas konkrētās prasības, cilvēkasm rodas nākošās-augstākas, lielākas, spēcīgākas, ambiciozākas. :-)

Viss atkarīgs no tā, par kādām prasībām ir runa! :D Jo ir pamatotas prasības un ir nepamatotas prasības! ;)

Manuprāt, par dzīves pieredzi. Tas ietver arī izglītību, finanses un kompleksus. Jo vairāk un dažādākus notikumus, situācijas dzīvē pieredz, pārdzīvo, jo mazākas prasības pret dzīvi. Tāpēc, domāju, daudzi veiksmīgi cilvēki ir patiesībā ļoti vienkārši - viņi zina, kā ir būt gan pašā apakšā, gan augšā un zin, ka šīs situācijas var strauji mainīties, arī neatkarīgi no viņiem, tāpēc uztver visu vieglāk. Dzīves (un citu cilvēku) lutinātiem cilvēkiem, manuprāt, ir augstākas prasības.

Domaaju, ka prasiibas liecina par cilveeka pasapzinju. Jo augstaaka pasapzinja, jo augstaakas prasiibas...

Paldies par atbildēm:) Pārsteidzoši atšķirīgas

Man ir ļoti līdzīgs viedoklis, kā Abalone, ka prasību loku veido vide, kurā cilvēks ir uzaudzis un dzīvo, vecāki, draugi, arī izglītības līmenis un attieksme pret notiekošo un apkārtējiem. Kā arī ambīcijas un dzīves mērķi.

tās stāsta par to, kāds viņš vēlētos būtun ko viņš savā dzīvē vai nu ir, vai vēlas sasniegt.
tās nosaka viņa prioritātes.

Jums ir augstas prasības? Un vai no sevis tiek prasīs vairāk/mazāk nekā no citiem?

Man pašai ir augstas prasības gan pret sevi, gan pret citiem, jo esmu sava veida perfekcioniste un to, ko es prasu no sevis es gribu sagaidīt arī no citiem, jo spriežot pēc sevis, zinu, ka tas ir iespējams. Piemēram, ja es spēju iztīrīt māju, uztaisīt ēst, aiziet uz skolu un pastrādāt, tad blakus negribu cilvēku,kurš saka,ka nespēj no rīta pat piecelties, lai aizietu uz pirmo lekciju. Nu tā kaut kā.

Par ko stāsta? Par viņu pašu!
Cilvēkam ir tieksme otru veidot pēc savas sejas un līdzības.
Tas gan protams ir mans subjektīvais viedoklis.

lieninieks, kad biju jaunāka man bija tādi puiši kas čīkstēja, ka nevar piecelties, tālu jābrauc uz darbu(kādi 40km), nav laika(kaut ir tikai un vienīgi darbs pat nav hobiji un skola), tas noriebjas, tagad es tādu neciestu ne dienu, bet tādu vīriešu ir daudz!!!