Sveikas meitenes. :-) lieta tāda,ka nesaprotu,ko čalis grib no manis. Mēs iepazināmies decembrī,sarakstījāmies, un janvārī es aizbraucu pie viņa. Tajā laikā viņš bija tas,kurš man piedāvāja naktsmājas,kad tās bija vajadzīgas.Draugs,nekas vairāk. Bet,kad es viņu ieraudzīju, likās,ka saulīte sāka spīdet,palika tik patīkami. Ļoti mulsu viņa klātbūtnē. Viņš man izpalīdzēja,cik varēja,vienkārši tāpat, aiz labas sirds. Es jau pamanīju,ka viņš novērtē mani kaut kādā ziņā, esmu meitene,tādas lietas pamanu,un pašai viņš arī patika. Īpaša kontakta mums nebija, katrs ar savām problēmām aizņemti bijām, runājām pārsvarā pirms gulēt iešanas, vai arī,kad viņš piedāvāja vakariņas ēst. Viņš uztraucās par mani,vai es ēdu,vai man ērti,vai nevajag palīdzību. Es ik pa laikam sāku kārtot mūsu istabu,viņš bija priecīgs par to. Un vienu vakaru es nolēmu pārbaudīt, vai viņam pret mani ir kaut kas, sāku flirtēt vairāk nekā ikdienā, viņš mājienu saprata uzreiz apķēra mani,mīlinājās utt. Viņš gribēja ko vairāk,es atšuvu viņu(mēnešreizes,dooh:D). Nākamajā dienā viņš neieradās mājās,viss aizmirsās. Jutos kā pajole. Un tad izvācos no viņa mitekļa. Un te pēkšņi uz Sv.Valentīna dienu viņš uzaicināja mani pie sevis. Aizbildinoties ar to,ka vienam viņam bail palikt(jā,smieklīgi :D). Un tad viņš samīļoja mani un tadā garā,šoreiz nekāda mēģinājuma dabut seksu vispār nebija. Mēs visu nakti nogulējām apķērušies,runājām un tā. Aizgāju no rīta mājās un atkal nekā. Viņš man raksta katru dienu,interesējas kā man iet,stāsta savus pārdzīvojumus,bet kāpēc viņš nerīkojas?? Ja es viņam neinteresētu-viņš nerakstītu,neaicinātu ciemos, kur nu vēl stāstītu par privātām problēmām. Varbūt kāda ir sastapusies ar ko tādu?