Sveikas, meitenes! Manu prātu šodien nodarbina jautājumi par mīlestību. Kad jēdziens "mīlestība" vispār ir radies? Kā izvēlamies cilvēkus, kurus mīlēt un kurus nemīlēt? Un kāpēc iemīlam, vai pārstājam kādu mīlēt? ;-)
neizvēlas jau, kurus mīlēt, vienkārši tā sanāk. ja izvēlētos, tad visi būtu laimīgi, jo pirmais simpātiskais precinieks tad būtu ņemams.
mīlestība atnāk tad, kad vismazāk gaida un bieži vien pret kādu, kurš pat prātā neienāca, ka varētu patikt :)
es uzskatu, ja pārstāj kādu "mīlēt", tad tā vispār nav mīlestība.
un vispār - es mīlestību varu attiecināt tikai uz saviem radiniekiem pagaidām, tas ir kaut kas tāds nesavtīgs, kuram tu vēli labu un no kura tu neko negaidi.
par attiecībām ar pretējo dzimumu runājot - neesmu vēl izjutusi, kā tas ir - mīlēt un iekārot fiziski vienlaikus. Iemīlēties - jā, bet ne mīlēt. Bet nu dzīvē viss vēl priekšā :)
chocoo jūtos līdzi Tev... :-/ škiet, ka periods kad biju viena pati ir mazliet ievilcies... pa vidu ir bijuši visādi "brīnumbērni", bet neviena tāda ar kuru tiešām gribētos un varētu veidot ko vairāk... :'-( tas brīžiem liek aizdomāties, vai problēma nav manī pašā... :-/
man vsp ir izteikta dīvainība, ka ja beidzot varu dabūt tādu, kas man it kā paticis, tad man zūd interese, jo... viņš ir dabūjams... nav interesanti :D :D
bet nu jau patiešām vienreiz gribas kārtīgu mīlestību, nevis jungle popu :D
man vsp ir izteikta dīvainība, ka ja beidzot varu dabūt tādu, kas man it kā paticis, tad man zūd interese, jo... viņš ir dabūjams... nav interesanti :D :D
bet nu jau patiešām vienreiz gribas kārtīgu mīlestību, nevis jungle popu :D
njā, iemīlēšanās tiešām notiek neatkarīgi no cilvēka gribas, un pēc tam ir tik grūti atkal pievērsties kādam citam, jo sajūtas jau nepazūd, tās notrulinās, bet sirdī jau paliek vienmēr, ehh...
visvairāk tracina tās sajūtas, kad Tev dod cerību un saka, ka viss notiekas un kārtībā līdz vienā dienā vai nu pazūd vai pasaka, ka viss beidzies... :-/ un jūties kā ar aukstu ūdeni apliets un tad centies ar to sadzīvot...
nju, kam kas trūkst, tas par to arī runā :D
ir jau,protams, mīlestība pret vecākiem, bērniem, dzīvi. es personīgi ļoti mīlu dabu, ūdeni. saku mīlu, jo es patiešām to uzskatu par mīlestību, jo ja, piemēram, labu laiku neesmu pastaigājusies pa mežu vai peldējusies, tad jūtu, cik ļoti man tas pietrūkst.
mīlestību var definēt ļoti dažādi un tā arī neko par to nepateikt. to var tikai just, bet ne ietērpt vārdos... :)
2336
