Pec ka Jus vertejat?

pirmkārt,jau es eju veikalā,ja redzu,ka man kaut kas iepatikas.
otrkārt,man patīk,ja veikalā ir cilvēki, tad man netiek tā 100% uzmanība, jo man patīk pašai paskaitīties un pastaigāt.
patīk,ja pārdevēja paskatās un pasmaida..

es arī pa veikaliem staigāju vienkāršās drēbēs un ir dažām tie skatieni,kuri man nepatīk.
piemēram,kad ieeju guess veikalā šortos un krekliņā,tad esmu nemanāma
kad ieeju augstpapēžu kurpēs un glīti ģērbta,tad jau pasmaida
kad ieeju ar viņu pulksteni ap roku,tad vēl vairāk smaida..
bet kad gāju ar ex,kurš viss tērpies guess,tad ar mums pat sāk par visu ko runāties un ir tāda uzmanība :-D :-D

bez maz,lai tevi apkalpotu ir jāģērbjas dārgi..

Man patīk tādas neitrālās pārdevējas - tādas, kuras man nepievērš uzmanību, neko nejautā un neskatās man virsū. Es zinu, ka ir bieži darba devēji liek pārdevējām speciāli kaut ko piedāvāt, jautāt pircējiem, bet mani tādas pārdevējas ļoti atbaida. :-/ Zinu vienu ļoti foršu veikaliņu, kurā stilīgas, labas drēbes un aksesuāri, bet tās PĀRDEVĒJAS - :-O visu laiku kaut ko jautā..un zini, es tikai dēļ tām pārdevējam tur neeju, jo neerti kaut ko nenopērkot iet ārā :-(

ai, bet nu besī, kad šitādas dāmas tā dara. kādreiz strādāju viesu namā..nu vnk ārprāts.

"Vieniga"....mans darbs (pec prieksnieces teikta) ir staigat Tev no muguras un kartot preci,kurai esi pieskarusies :-D ,jo veikalam,pec vinas domam,ir jabut perfekta kartiba + nekad nevar zinat,kurs ir ienacis ko nozagt,bet tadi jau laikam ir katra veikala noteikumi.

Man tieši kaut kā patīk pavecākas pārdevējas, viņas tā nemēdz vērtējoši nomērīt un parādīt, kas par nezin ko ir, lai gan tikai pārdevēja.
Pirms pārs nedēļam man smieklīgs gadījums bija, biju tikko atlidojusi no komandējuma, lidmašīnu traki šupoja dēļ tā pēkšņā sniegputeņa, pa ceļam no lidostas iebraucu Molā, vajadzēja tušu, zināju, ka ņemšu Dioru (paldies Tequilai par ieteikumu :) ), ieskrienu Kolonā, tur pārdevējas skatās, kaut ko vēl sačukstas, protams, saprotu, ka par mani. Izskatījos es jau arī ne pārāk, biju "izcilāta" nosēžoties un arī apģērbusies "ērti lidošanai." Neviena no cacām man nepiedāvājās palīdzēt, aizgāju uz Douglas, un tur pārdevēja manas mammas vecuma izstāstīja visu, parādīja, resultātā vēl zīmuli komplektā nopirku. :D Tā ka pārdevējai un viņas attieksmei tomēr ir zināma nozīme.

Vakar piemeram dzirdeju "jaukus" parmetumus par to,ka nevari veikala stavet ka apsargs un neuzbazties klientam,lai ari kads ataisnojums Tev butu. Piemeram,viena sieviete man pateica,ka pie manis neesot neko nopirkusi,jo es neesmu vinai neko piedavajusi un vina pati atrast neko nemakot - nu blins - kas Tev acu piere nav!!!! Tacu ejot iepirkties Tev vienmer ir kads merkis,vismaz viena no lietam,ko velies sev nopikrt. Sis teikums mani laikam visvairak iedvesmoja sai sarunai!

šķietm ka tev ir jāiet prom no darba... pārāk negatīvi tie izteikumi.
Un vai tā sievete tev lūdza palīdzību? Vai arī tu neizskatījies tāda, kurai gribētos kaut ko jautāt.

Nu citreiz tiešām tā ir, ka ieskrien ar mērķi, bet apjūc, jo neieraugi, mantu taču ir tik daudz. Kaut vai tajā manis pieminētajā gadījumā, pārdevējas ļooti labi redzēja, ka es pa stendiem meklēju un skatos, bet nenāca palīdzēt. Manuprāt, var jau redzēt, kad pircējs kaut ko tiešām meklē un nevar atrast, it sevišķi, ja strādā jau ilgāku laiciņu.
Bet šitādas visādas vecenes "es nenopirku jūsu dēļ" gan nav jāņem galvā, izgāž tikai savas negācijas, ka varbūt nebija ko gribēja, vai bija daudz par mazu izmērs. :-D

Tad izmēģini būt savādāka, ej klāt tiklīdz ienāk veikalā, piedāvā savu palīdzību uzreiz! Tomēr tev ir cit auditorija!!

man gan tieši šķiet, ka daudzas pārdevējas uz pircējiem skatās "no augšas".
Ļoti nepatīk, ja staigā pakaļ un bez maz vai pieskarās pie katra apģērba gabala, ko pircējs aizticis, it kā sakārtojot to, kaut gan nekas nav savandīts.

es arī piekrītu tam ka vaiŗumā pārdevējas "skatās no augšas" Man nepatīk tie mazie veikaliņi,jo tur tiešām jūtos kā uz paplātes. Un vēl nepatīk ka visu laiku skatās virsū. Īpaši apavu veikalos, tā pētoši skatās um domā "piestāv vinjai ,vai nepiestāv" Šodien ari bija gadījums. Pērku zābakus. Par diviem maksāju no vienas kartes,par pēdējo pāri no citas, bet biju aizmirsusi pin kodu. Mana pārdevēja tāda ļoti jauka, kko pasmejās ar mani, ka viņai arī tā ir gadījiem utt. Te pēkšņi pienāk cita un skaļi pasaka tai manai pārdevējai "tā karte vispār ir viņas" ?? No kā tā drīkst, es tač turpat stāvu!!!

Man patīk laipnas pārdevējas, kas pasveicina un uzsmaida, kad klients atnāk, pat tad, kad viņai ir bijusi slikta doma!
Nepatīk, ja uzmācas uzreiz, tikko esi iegājis veikalā un jau klāt ar saviem kaitinošajiem jautājumiem, neļauj pat apskatīt!
Ļoti kaitina pārcacotās pārdevējas, nekoptas, ar netīriem nagiem vai ar nagiem metru garumā.
Man patīk pārdevējas, kas strādā Douglasā. Vismaz man ir bijušas tikai tās labākās atsauksmes par šo veikalu.
Un es neuztveru pārdevējas par pakalpiņiem, drīzāk gan konsultantēm!
Par pārtikas veikalu pārdevējām - vislabākās ir Stockmanī! Pārējos ir s0-so. Par Maximām nerunāsim! :-D

Man riebjas, ja ieiet veikalā, un pārdevēja velkas no pakaļas, it kā taisos zagt. Bezmaz uz nagiem skatās.

Protams izņēmums, ja pērku apakšveļu - ja esmu viena, tad man vajag palīdzību.

Plus man patīk, ja sasveicinās.
Ir bijušas reizes, kad saku labdien, pārdevēja uz mani paskatās tā, it kā esmu būtu nezin ko viņai iztraucējusi.

Nepatik,ja mani nopeta :( un skatas uz pirkstiem :(
un pirmais vards ieejot veikala ir: ka varu palidzet. ja man ko vajadzes es pati paprasisu.
es zinu,ka tads darbs. ari man jauzbazas pircejiem.

Izvēlos gan pēc skatloga,gan arī ļoti,ļoti pēc pārdevējas.Gan arī pēc cenām.Ja redzu,ka tas ir dārgais veikals-neeju iekšā vispār.Agrāk riskēju ieiet,bet tur vienmēr bija priekšā pārdevēja,kas nopētīja ar skatienu no sērijas ''ko tu te ielīdi?Tāpat neko nevari atļauties...''
Es saprotu,ja gadās sliktāks klients utt.Taču ir tā pārdevēju suga,kas vnk konstanti pretīgi lūr virsū.Tās pārsvarā ir vecās mazajos veikalos.Es pat neesmu kārtīgi durvis aizvērusi,kad priekšā jau pārpūsts mūlis par to,ka-ak,dievs,ienāca pircējs.būs jāstrādā un jābeidz lasīt sava tenku lapele.Tāpēc es mazajos vairs neeju.
Es nekad neesmu uzskatījusi pārdevējas par zemākām un tā.
Taču,es tiešām vairāk eju veikalos,kur priekšā smaidīga meitene vai neitrāla.Kaut kā patīkamāk iepirkties ir tad,ja laipna pārdevēja vai arī neitrāla.Nevis tāda,kas lūr virsū kā uz pasaules ļauno par to,ka uzdrošinājos ienākt.

Man patiktos, ja pārdevēja no savas letes nemaz ārā nelīstu:D Pirmais, kas mani atbaida veikalā, ir "labdien" no pārdevējas. Kad es eju pa veikaliem, es esmu iegrimusi savās domās un man prātā nenāk sveicināties ar visām pārdevējām. Un "vai palīdzēt?" ir otra kaitinošākā frāze:D Ja man vajag palīdzību, es eju un paprasu, mēle mutē man ir.

Jā, piekrītu par "tu jau tāpat nevari atļauties" skatu. Parasti es eju veikalā, kad man ir brīvs laiks līdz autobusa atiešanai vai arī tikko no lauku mājas uz Rīgas mājām esmu atbraukusi - pa taisno ieeju un paskatos, jo nepatīk speciāli iet uz veikalu. Tad arī man ir parasti mugursoma, kurā sabāzts viss, kas jāpārved no vienām mājām uz otrām. Un man vēl tagadējais mētelis ir tāds nobružāts, es izdomāju, ka šo pavasari vēl nostaigāšu un nākamajā ziemā pirkšu jaunu, tad nu netīšām ieskrēju vienā apavu bodē ar savu nobružāto mēteli un lielo mugursomu, tad nu varat iedomāties, kā uz mani lūrēja pārdevēja, jo izrādījās, ka tas ir varen smalks kurpju veikals:D

Es bieži neieeju veikalā dēļ pārdevējas - ja stāv tāda piepūtusies, pēc kuras jau var noprast ka sekos katrai kustībai - metu līkumu :-D Un arī ja ieeju veikalā un man nāk klāt - labdien, kā palīdzēt - uzreiz bēgu, pat ja esmu ienākusi konkrēti kaut ko pirkt :-D

Piemēram es esmu kasiere.. ir tik daudzi cilveeki kas pasaka labdien un uzsmaida, patiikami apkalpot.. Bet ir arii tādi, kam pasaku labdien uzsmaidu, vinji paskataas uz mani ,kaa uz peedeejo suudu (vairaak krievalodiigie).. un tas taa tracina (e) (e) (e) (e) (e) vai ir par daudz prasiit pozitiivu attieksmi???

Veikalu vērtēju tikai pēc apģērba. Vispār man patīk ienākt, pasveicināties un tad aplūkot drēbes, taču reizēm gadās pārdevējas, kuras nemaz nesveicina, šķībi noskatoties, kad to daru es, tādas gan mani spēj pietiekoši sadusmot, lai es viņām lūgtu palīdzību atrast man tīkamu blūzi vai kleitu (parasti visu cenšos atrast un atnest pati, bet tad, kad sadusmojos, dzenāju pārdevēju). Ak, vēl, runājot par pārdevējām, kas var izpelnīties nicinošu skatienu - pļāpas, bet tas vairāk jauniešu veikalos, arī Mango, kuru patiesi neciešu un nesaprotu to, ka 2 pārdevējs stāv un kaut ko cītīgi+skaļi pārrunā savā starpā