Nesaprotu!

Becky - un tu domā atrast vīrieti, vai viena tā baudīt dzīvi?

Jo vnk uz vecumu katram vīrietim arī sagribas bērnu :)

Vini Puh, esmu precējusies nu jau 7to gadu :-)

un mums ir 7 gadu starpība 8-)

Es arī esmu no tām "ģimeniskajām", bet es uz situāciju skatos reāli, negribu dzemdēt mazo, kamēr neesmu pabeigusi augstskolu un iekārtojusies darbā, negribu un viss, jā precēties ,kamēr es mācos, gribētu pat ļoti, bet mazuli , nē, to pēc tam... :-)

Oho... super!!! :)
Un viņš zin, ka nevēlies bērnus?

Lai gan domāju, ka dzīvi jau var pavēsties otrādi, vienā dienā negribas, bet pēc laika sāks gribēties...

Mademoiselle, man arī tā bija, ūn tad es sapratu, a priekš kam vispār vajag? Tad, kad es gribēju, tad bija studijas un karjera, tagad, kad man tas ir, es vairs domāju, a nafig man to bērnu, kas man dzīves līdsvaru izjauktu.

Man ir 24 gadi, bet bērnus vēl galīgi negribu, varbūt arī tāpēc, ka pati uzaugu kā vienīgais bērns ģimenē, nebija nekādu brāļu/māsu, ko auklēt, arī radiniekiem ilgi nebija mazu bērnu, es pat varu teikt, ka man no maziem bērniem bail, un arī no tās visas atbildības. Esmu vienpate pēc dabas - tas arī kā faktors. Pati vecākiem piedzimu 30 gadu vecumā, tā ka ja paskatās no tāda viedokļa, tad man nav kur steigties:D

Vini puh, protams, ka zin! Un no vienas puses es pat ceru, ka dzīve tā pagrieztos, kkāds klikšķis galvā vai kkā tā, jo no tagadējās pozīcijas tas ir stingrs nē.

Es laikam te būšu visjocīgākā, jo man ne tikai negribas savus bērnus, bet arī radu bērnus es nemīlu un man viņi ir visai vienaldzīgi.

Vienīgā, man jau arī diezgan līdzīgi:D

es saku tā, mums vispār skatos, ka bijis līdzīgi. :-D Brāļu un māsu man nav, vienmēr esmu bijusi pati par sevi, un vecākiem arī piedzimu ap 30 gadu vecumu. :-D

Becky
Nu pašlaik es bērnus vēlos nākotnē, bet nu nezinu kā būs pēc gadiem pieciem...Man bērni patīk un mans darbs būs saistīts ar bērniem...katrā ziņā, laiks rādīs.

Vienīgā, nu laikam tas patiešām ir iespaidojis mūsu domas par bērniem! Es tagad domāju, ja mums būtu bijusi kupla ģimene, tad varbūt es pati ātrāk gribētu savus bērnus.

eh,es gan gribeetu vienu mazu bumbuliiti,bet laikam pa aatru veel (l) |-)

Nu es zinu, ka gribeeshu sev beernus. vismaz divus. bet nu es veel tieshaam par jaunu, lai par to tagad domaatu, jaapabeidz universitaate, jaaiekaartojas kaadaa valstii (jo maacos francijaa, un izskataas, ka varbuut pat sheit vareetu palikt, lai gan arii ljoti veelos Latvijaa dziivot. nu nezinu.). jaaatrod jau arii labs teevs :D ok, man tagad ir nopietns draugs, bet neesam tik ilgi kopaa, lai kaut ko par taaltaalo naakotni runaatu. turklaat salasiijos to diskusiju par kjeizargriezienu, un gandriiz apraudaajos, ka gan dabiigaas, gan ar kjeizaru dzemdiibas varot buut drausmiigas, jo man ir ljoti ljoti ljoooooti bail no fiziskaam saapeem, taa gandriiz fobiski bail :D

Ja godīgi, arī es nevēlos bērnus tuvākajā nākotnē...jo es pati vēl jūtos kā bērns :D Bet tā ir ļoti liela atbildība, es paskatos no malas kā ir manam brālim ar savu divgadīgo dēliņu - ehh, kur daudz laika viņam ir vajadzīgs, bet man tāda pašlaik nav un jā, draugs ļoti vēlas bērnu, bet es neesmu ne tam fiziski, ne morāli sagatavojusies. Es vēlos savam bērnam normālu dzīvi, nevēlos tā, ka man būtu jāmeklē ko bērniņam mutē likt, lai būtu paēdis. Tās ir liekas problēmas.
Bet es zinu, ka noteikti nākotnē man būs bērniņš, tikai vai ar tagadējo draugu - es nezinu (t) Kaut kā nejūtu to, ka tā tam būtu ar mums jānotiek. (t)

Man arī negribās ,nosodīju izjūtu tikai no vecām tantēm:D
Vecāki pat neuzstāj ,lai būtu mazbērni ,tapēc jūtos ļoti labi un nekādu sabiedrības spiedienu jūtu!
Es dzīvoju dzīvi ,kā es vēlos nevis kā citi to diktē :D