ko atļaujas jūsu draugi?

Es domāju tā `nav drauga-nav piršanas` :-P

:-D ari pirz. tad es piebiedrojos

es ari stradaju saja sfera. jateic- ipasi patikami tas naw! :-D un par nelaimi somi ir diezgan biezi viesi!

Manējam šad tad pasprūk un tad šis apmulst, bet speciāli - nekad :)

Un par tiem somiem - kā viņiem tas tā iegājies? Vnk briesmīgi :D

tas tapat ka kriewiem wienmer uz galda wajag snabi un japani wienmer atstaj drusku edienu uz skivja ja bijis garsigi,ja nebija garsigi,tad aped wisu..pasaule daudz absurdu lietu! :D

pretīgi, es viņam šito esmu teikusi, ka, lai nemaz nedomā tik ērti iekārtoties, man tas nav pieņemami, es tā nedaru un vīrietim tomēr būtu arī kaut cik jāciena sieviete...

bumbe ja nebij garšīgi apēd visu! es pat nevarētu lielu kumosu apēst ja būtu negaršigi! (l)

nu ta vini dara. stradajot restoranu sfera wiskko war diwainu uzzinat!

Jā,tas gan interesanti - es iedomājos,ja man,piemēram, būtu jāizēd saskābušas piena zupas šķīvis tikai tāpēc,lai demonstrētu,ka man tā negaršo - nu fui ;-)Bet kāds šādai rīcībai ir pamatojums?

tas jamekle kaut kur dzilak. cik esmu runajusi ar sis zemes parstawjiem- winiem tas ir sawa weida cienas apliecinajums. kaut ka ta.

Ai japāņi vispār kā no citas planētas. Viņiem, piemēram, šņaukt kabatslakatā degunu (ja iesnas) publiski skaitās neiedomājama nepieklājība. Ļoti labi audzināti japāņi demonstratīvi velk tos puņķus uz iekšu, itsevišķi pie galda. :-D

Ja runājam par piršanu, iekopēšu anekdoti. Gara, bet ir vērts lasīt :)

Jelgavas autoinspektoriem ir vāji deguni.
Pilnīgi noteikti.
Braucu lepns uz Jelgavu un atpakaļ. Ar džipu. Gandrīz džipu. Vecais vojadžeris. Bet lepns auto. Sēdekļi mīksti kā sestdienas rīta pankūciņas. Aizvedu savu brūti (vārdu neminēšu, jo svarīga persona - strādā valsts iestādē nozīmīgā amatiņā) uz kaut kādu tur valstiski svarīgu pasākumu. Atpakaļ vedu viņas suni (jautrs foksterjers) , kas bieži vien atradās starp mani un stūri, tā kā reizēm vadījām automobili
divatā. Suņa savākšanas brīdī , manas brūtes māte ( veca labsirdīga ragana) mani brīvprātīgi paēdināja. Kaut kas man tajā sautējumā nepatika, bet, kā jau pieklājīgs jauneklis, notīrīju šķīvi līdz pēdējai kripatai un paprasīju vēl papildporciju. Izbraucis no Jelgavas, paralēli cīnoties ar suni, sapratu - vēders šodien ir pieņēmis revolucionāru situāciju. 10 km no pilsētas ļāvu vēdergāzītei pirmo reizi iziet tautās. Aizsitās elpa, bet varonīgi turēju stūri. Foksterjers vairs par stūrēšanu nedomāja, bet aizmuka uz pakaļējo sēdekli.
Kad kreiseris Aurora izšāva vēlreiz, sapratu, ka varu izraisīt ekoloģisko katastrofu Jelgavas rajonā, atrāvu visu logus vaļā, lai vēdinās, jo no smacenieka sāka novīst deguna matiņi. Suns bija mierīgs pašā masīnas aizmugurē - ielīdis zem pāris segām un kaut kādiem groziem (droši vien domāja par aizgājušo vasaru, smaržīgajām pļavām un mežiem).
Trešais dārdiens bija pabriesmīgs. Ar aizsvīdušām acīm meklēju logu attaisīšanas pogu, kad pamanīju ceļa policista stāvu, kas garlaikoti pacēla zizli, lai pārbaudītu mana auto bremzēšanas māku.
Apstājos.
Inspektors pienāca klāt un ieskatījās sānu logā. Tieši manās acīs, kas cieta no nepanesamās dvakas. Es savukārt drosmīgi lūkojos varasvīra skaidrajās acīs un negribēju vērt vaļā logu.
Inspektors pieklauvēja pie loga, aicinādams atvērt.
Es noraidoši pakratīju galvu. Izmisumā. Bija kauns.
Inspektors piesita vēlreiz.
Es pakratīju galvu vēlreiz. Suns uz mani skatījās kā uz valsts noziedznieku.
Inspektors palika aizdomīgs, piesita vēlreiz un zīmīgi norādīja uz savu pistoli.
Es paskatījos uz pistoli un ar liktenīgu seju atvēru logu.
Gaidīju reakciju.
Pavēros uz ceļu drošības darbinieka pusi. Bāc! Neviena tur vairs nebija! Laimīgs jau gribēju doties prom, bet tad atklāju, ka inspektors ar sakļautām rokām guļ uz ceļa. Nabadziņš. neizturēja tomēr ķīmisko eksperimentu.
Neko darīt kāpu ārā, lai vestu šo pie dzīvības.
Attapies, zaļais vīriņš pat nevēlējās apskatīt auto dokumentus, bet kaut ko nomurminājis par uzmanīgu braukšanu un atstarotājiem, palaida mani vaļā.
Laikam bija pabrīdinājis savus kolēģus Dobeles rajonā, jo mūsējie, ieraugot manu nukleāro ekspresi, sakāpa mašīnā un nogaidīja, lai pabraucu garām.
Dobelē pirms izkāpšanas suns man iekoda. Pateicībā. Knapi iedabūju šo brūtes dzīvoklī. Laikam baidījās, ka būs jāpaliek ar mani kopā visu dienu.
Nolāpītais sautējums.
Kad bija jāatdod auto, sievišķis aizdomīgi ilgi ostīja salonu, neskatoties uz četrām smaržu eglēm, ko biju sakāris visos stūros, bet tiku sveikā cauri...

Divarpus gadu laikā nekad neesmu dzirdējusi, ka manā klātbūtnē kko tādu būtu darījis, protams, katram var gadīties kko nelāgu apēst, ka tad jāmokas ar punci un tā, bet ne jau ikdienas norma.
Manuprāt, arī neatraugājas speciāli, kā to dara mani kl.biedir, kad parauj uz augšu no tā trokšņa! :-/

Mums tādas lietas nenotiek, kas attiecas uz pumpu spaidīšanu tur gan mēs esam pedanti, ja otram redzam pumpu, tad tūliņ tās vairs nebūs (s) :-D

Piržam abi kopa un spaidam pumpas viens otram :-D :-D :-D :-D

Manejais kad palaiz gaziti telo ka tas bija suns :D

tad, kad nodziivosiet ar savu virieti kaadus gadus 10/15 Juus arii pa kaktiem skraidiisiet, sleepjot savus pirdienus? :D :D
tas tak normaali, protams, ja tas netiek dariits speciaali zem deguna :D