Sveikas.
Man ir iekšējs satraukums, lai gan nekas tāds jau nav, bet gribu padalīties.
Šobrīd ir posms, kad viss mainās. Mācos pēdējo gadu. Tagad ir prakse.
Visu šo laiku mani ir atbalstījusi mamma un draugs. Protams viņi cer,ka pēc skolas beigšanas atradīšu darbu un viss būs ok, bet protams šajos laikos man bail,ka man nesanāks atrast darbu.
Nu ir tā, es esmu praksē nelielā uzņēmumā, kur tieši meklē darbiniekus. Vadītājs jau ir ieteicies, ka pie viņiem var palikt darbā, ja viss sanāk. Kā arī daudz apvaicājies, ko domāju darīt pēc tam, pēc mācībām un vai man ir auto vadītāja apliecība.. Tas liek cerēt,ka varu atrast darbiņu pie viņiem.
Esmu tur strādājusi tikai nedēļu, protams tur patīk, taču man kaitina,ka esmu tik bailīga, nav tāda pieredze. Bail vilties..
Kā saņemties,lai viņi manī redz potenciālo darbinieku?? ja arī tagad viņiem ir interese, tad lai kā to pastiprina?
Un vispār kā jūs kas strādājat vīriešu kolektīvā spējat saprasties ar viņiem? Man katru dienu vienā telpā jābūt ar 2, pieredze nav, bail.. bāc.. tik nesakarīgi.. :-O