Ahh nu. Sēžu viena ar vinčiku un cenšos tikt galā ar savām domām. Nu nespēju. (t)
Tātad, man ir ļoti labs draugs. Tā nu sanāca, ka pirms ~ gada atzinās, ka vēlētos kaut ko vairāk ar mani, bet es tiešām nespēju iedomāties būt kopā ar viņu vairāk par labiem draugiem. Ne jau tāpēc, ka viņš nav manā gaumē utt, viņš ir ļoti simpātiks, raksturs arī labs - visumā ļoti sakarīgs cilvēks, vienkārši viņš man bija tikai lielisks draugs. Domāju, ka pārtraukšu draudzību, lai viņu nesāpinātu, bet tā nu viss iegrozījās, ka pārrunājām visu un palikām par labiem draugiem. Bet pirms nedēļas ar viņu runājos, nu kā jau parasti, un viss.. klikš. Es netieku vaļā no domas, ka man viņš patīk kā vīrietis, ka varētu gan pamēgināt ar viņu kaut ko vairāk. Nu nafig tā? Es nesaprotu, kas noticis, ka tā pēkšņi manī iestājas klikšķis?? Lieki piebilst, ka gan es, gan viņš esam aizņemti.
161
