pārtraukt dzīvību?

jā, un palike tikai sliktāk. Pašai pēc pāris mēnešiem mamma paliek bez darba. Ir viegli kritizēt, ka var jau darīt tā un šitā, bet,ja tās iespējas ir minimālas, protams. ka pat tad izdarīgie ies un mēģinās, bet tas nenozīmē,ka viss izdosies.
Nabadzība aizēno to ikdienu. Ja domā ir tikai kā nomaksāt rēķinus, pabarot sevi un tuvos, kā vispār izdzīvot-daudz iespēju normāli dzīvot nepaliek.
Bet es ļoti ceru,ka Dorotas paziņai būs labāk, ka šis būs tas mirklis,kad notiks straujšs pagrieziens uz labo pusi. (kaut pati labi apzinos,ka tas viss ir grūti, grūti..)

Gribēju vēl piebilst.
Nekādā gadījumā nevajag radīt viņā sajūtu, ka Tev ir žēl. Tas viņu padarīs vēl skumjāku .
Vienkārši atbalsti, iedrošini un esi ar viņu.
Parādi to, ka šajā pasaulē tomēr vēl ir kas labs.
Protams, šajā brīdī ir grūti, iespējams - nožēlo par padarīto, nekā negribēšana.
Liec viņai pievērsties sev. Mīlēt sevi.
Aizejiet uz sporta zāli - iespējams tas viņai palīdzēs izlādēties. Aktīva atpūta. Vismazāk viņai vajadzētu pavadīt laiku sēžot mājās.

Varu pastāstīt savu pieredzi.
Esmu bijusi līdzīgā situācijā kā tā meitene, ne tik trakā, bet tad man savas problēmas likās pasaules gals. Sadzēros tā zāles nokļuvu slimnīcā, atpumpēja un pēc tam uz psihiatrisko nodaļu aizveda. Tagad spriežot saprotu, ko es gribēju un ko varbūt grib arī tā meitene. Ja tu gribi palīdzēt, tad mēģini viņai kaut kā likties tā, ka viņa sajūtas vērtīga un vajadzīga. Viens mīnuss cilvēkiem no malas ir tas, ka viņi cenšas izturēties pret to pašnāvnieku tā it kā viņš to darīs vēlreiz. Nemetiet tādiem cilvēkiem acīs, ka viņi ir egoistiski. Pēc sevis spriežu. Tā ir pretīga sajūta, ka draugi tev saka, ka es redz nedomāju par viņu jūtām, jā, tas izskatās egoistiski, bet viņi nezin kā es jūtos un nemēģina palīdzēt man tā nejusties, un saprast kāpēc es tā darīju, bet gan tikai ar pagali pa galvu deva cik es pāri nodarījusi. Tajā vecumā visas lietas liekas daudz saasinātākās, to es tik saprotu tagad. Vēl viens ieteikums pārāk ar tiem padomiem neaizraujies, jo reizēm to var saprast kā mācīšanu dzīvot un tas iedzen vēl dziļāk.
Manuprāt, vislabākais ir par to situāciju pārāk neuzbāzties un vienkārši censties uzturēt jautrību, jo kaut arī ir sūdīgi, jautri joki un lietas, kas novērš uzmanību palīdz.
Meitenei ir depresija un šādā situācijās kā viņa ir tas būtu brīnums, ja tāda nebūtu.

Un vispār tagad cilvēki ar augstākajām izglītībām nevar atrast darbu par minimālo, kur nu vēl 15 gadīga meitene atradīs?? Diez vai viņai ir kāda pieredze un nevienam darba devējam neinteresē cik viņai grūti iet.

Wtf Fantasy girl
tu vispār domā ko runā?
15 gadīga meitene tagad atrast darbu - JAAA KAATAD

Cy, saprotu, ka aizrauties ar to mācīšanu nevajadzētu, bet ja nu reāli pajautātu "ko lai dara?" es pat nezinātu, ko atbildēt :-/

Manuprāt, viņa arī nezin kā, lai viņai palīdz. :-/

Varbūt varētu pateikt, ka tas, ka viņa tika izglābta nozīmē tikai to, ka viņai viss vēl priekšā, ka viņa ko vēl nav izdarījuis, piedzīvojusi utt. :) Ka viss labais ir tikai priekšā!!
Tagad iet sliktāk, bet, ja pati centīsies un cīnīsies, tad jau uzlabojumiem jābūt, piedāvā arī savu palīdzību! :)

Labākais, ko vari viņas labā darīt- ļaut viņai izstāstīt visu, kas uz sirds, tā teikt- būt viņas atbalsta personai. Tev nekas sevišķs nav jādara- tikai jāapjautājas, kā viņai iet un jāiedrošina runāties. Nenosodi, nemāci, nemoralizē. Tādus cilvēkus visvieglāk pie prāta var vest, ja viņi sajūt, ka kādam patiešām viņi rūp, ka ir kāds, kas uzklausa, kāds ar ko parunāt. Tas nemaksā neko, bet kādam var izglābt dzīvību.

Nez, ko tā meitene domāja-ka sāpes beigsies līdz ar viņas eksistences beigšanos? Par to es pat neesmu pārliecināta, jo sāpes jau nav matērija,bet dzīves pieredze. Tā kā var gadīties,ka tās sāpes turpinās. Varbūt viņa vienkārši gribēja izkāpt no dzīves.
Es zinu kā tas ir, tas bija pusaudžu vecumā un ir arī tagad,kad IT Kā jau esmu paaugusies...
Grūti teikt,kādi ir tie vārdi,kas palīdz, es varētu ieteikt,ko izlasīt, bet var būt arī tā,ka tas izraisa pretējo efektu.Tas atkarīgs no katra paša cilvēka. Man izraidīja tādu efektu,ka zinu,ka to nevajag, bet kas zina, kā to cits cilvēks uztvers...