nav motivācijas precēties

34 gados viņš vairs nav nekāds puisi, bet gan pieaudzis vīrietis, kurš acīmredzot joprojām nav nobriedis laulībām...

Pilnīgi piekrītu tevis pašas izdarītajam secinājumam. Agrāk vīrieši bildināja sievietes, lai dzīvotu ar viņām kopā. Tagad ļoti bieži ir tā, ka pārguļ 2-3 randiņā, sāk kopā dzīvot pēc 1-2 mēnešiem, pēc kāda pusgada- gada piedzimst bērns un tā tā dzīve aiziet. Un tad vīrietim nav skaidrs- priekš kam bildināt un precēties, ja tāpat viss jau ir? Un sievietēm, es domāju, ka arī tā precēšanās būtu nesvarīga formalitāte, ja vien nebūtu iespēja uzvilkt to pasakaino balto kleitu. Jo, man liekas, ja aptaujātu tepat forumā esošās, precēties gribošās meitenes, manuprāt reti kura gribētu sareģistrēties dzimtsarakstu nodaļā džinsos un T-kreklā :)

Un tad es aizdomājos - ka mēs, sievietes, pārāk ātri pakļaujamies vīriešiem, ka viņiem zūd tā motivācija mūs iekarot un dabūt.

Šito teikumu nu galīgi nesapratu.

Bet nu ja negrib precēties, tad negrib. Jāsamierinās

Ta atskiriba ir tur varbut,ka tu gribi berninu,bet vins ne?!!!Es neredzu nekadu citu iemeslu!!!Varbut vinam bail,ka kaut kas varetu mainities !Biezi esmu dzirdejusi tadus vardus-zudis romantika!!! |-)

Nē, bērnu viņš grib, ar to nav problēmu.
Viņš neredz jēgu tai laulībai, jo ko tad viņš ar to iegūs? Stresu tai visai gatavošanai, naudas izdošanu, lieku zīmēšanos draugu un radu priekšā? Tādas ir viņa atbildes.

Nu tad ir jāsamierinās ar to, ka viņš Tevi nevēlas precēt.

Nu tad tev viņam jāpasaka, ka tā naudas tērēšana ir vajadzīga tavu emocionālo vajadzību apmierināšanai. TV arī nav vitāli nepieciešams, bet to taču bez ierunām visi pērk. Tas pats ar ceļojumiem.

Tas kazas tacu nav jataisa nekadas lielas,ja jus nevelaties!!!Ta tacu ir jusu pasu izvele,ka to nokartosiet :-) !!!Jums tacu nav jataisa kazas tapec ,ka visi dara ta!!!! :-P |-) Atkal-ko domas citi?Ja to varetu parvaret,tad butu loti labi!!! :-)

Šķiet, man pašai jāizdara izvēle.
Palikt šādās attiecībās - kur esmu laimīga, viss ir kārtībā utt., bet samierināties, ka nebūšu sieva. Vai teikt ardievas un atsacīties no savas mīlestības tikai tāpēc, ka vēlos kāzas. Un tad no jauna meklēt kādu, kurš apprecēs? Vai ir vērts meklēt vīrieti tikai tāpēc, lai kāds apprecētu? Vai arī tomēr tā laime ir svarīgāka? /un laimīga es esmu/.
It kā stulbi, bet šis jautājums mani nomoka... Jo man ir jau 26 gadi, jaunāka nekļūstu.

Tad ,kad Tu viņu negribēsi vairs precēt, tad viņš atkal gribēs. :D Mērfija likums. Domāju, ka viņš vienkārši tā nejūtās šobrīd. Varbūt grib paturēt daļiņu brīvības plaušās.

Ja vēlies kāzas, vari viņam pateikt, ka gribi, lai bērniņš piedzimtu laulībā, nu, kā īstā ģimenē. Redz, mūsdienās ļoti bieži nākas sastapties ar to, ka pāri precas tikai tādēļ, ka pieteicies bērniņš, bet daudz jaukāk taču ir apprecēties tāpat - bez iemesla. :-) Tuklāt mūsdienās darbadevēji (vismaz Eiropā) bieži vien dod prioritāti precētiem cilvēkiem stabilitātes un nopietnības dēļ. Ja arī to viņš neizprot, tad mini iemeslu, ka katras meitenes sapnis ir reizi dzīvē uzvilkt balto kleitu un plīvuru, nu, kaut vai psiholoģiska vajadzība... ;-)

No otras puses, ja paskatās, cik daudz cilvēku apprecas, īpaši jaunībā, sadzemdē bērnus, pēc tam šķiras, sačakarē sev dzīves.
Tādā ziņā mūsu attiecības ir tuvu ideālam.

Varbūt labāk lai tā arī paliek? Kā saka - ja sāksi gibēt pārāk daudz, paliksi pliku pakaļu.

Cik jums ir svarīgi apprecēties ar savu vīrieti?

No otras puses, ja paskatās, cik daudz cilvēku apprecas, īpaši jaunībā, sadzemdē bērnus, pēc tam šķiras, sačakarē sev dzīves.
Tādā ziņā mūsu attiecības ir tuvu ideālam.

Varbūt labāk lai tā arī paliek? Kā saka - ja sāksi gibēt pārāk daudz, paliksi pliku pakaļu.

Cik jums ir svarīgi apprecēties ar savu vīrieti?

vienmer esmu uzskatijusi, ka ja virietis sievieti neprec, tad vins vel nav atradis to isto, neatkarigi no ta cik ilgi ir kopa.
un parasti ja precas, tad precas atri, t.i nevelk garuma kadus 10 gadus....

Atceros ,ka pirmo reizi man tas bija loti svarigi-velejos but sieva,mammma!!!Protams velejos to balto kleitu-bet kazas...tas viss bija loti nogurdinosi-pec tam abi nospriedam!!! :-P
Otras laulibas-tur bija janokarto papiri,jo citadi nevaretu palikt Amerika ar vinu!Es gribu piebilst,ka neapprecejos ar so virieti tapec ,ka gribeju palikt Amerika-es butu tik prieciga ,ja dzivotu valsti ,kura atrodas tuvak "majam"!!!
Kazas faktiski nebija-bijam 6 cilveki :-D !!!!Toties bija kazu celojums!!! (l)
Mainit cilveku tikai tapec,ka nebus kazas...?! (t)

Aguciitis-atcerejos sevi oto reizi-tiesam dulla-zinaju cilveku tikai 16 dienas :-) !!!Tas tiesam bija rekords!!! :-D

manuprāt, laulības ir tāds kā balsts un stabilitātes nozīme attiecībās, protams, tas ir tikai mans viedoklis, jo tad, kad apprecas vairs nav tā, ka var vienā vakarā sakrāmēt mantas un aiziet, un tā ir tāda kā stabilitāte jo neprecas jau tāpat vien un tā ir sava veida kopības paZīme - dalīt/nedalīt vienu uzvārdu, bet būt kopā - kā viens vesels ģimene gan uz papīra, gan savās un citu acīs! Protams, šis te ir ideālas laulības/ģimenes piemērs...

Lollipop - zini, es labprāt apprecētos bez baltās kleitas attiecīgā gadījumā, bet ir reizes, kad tā baltā kleita ir jāvelk, nevienmēr to gribot :-)

manuprāt, laulības ir tāds kā balsts un stabilitātes nozīme attiecībās, protams, tas ir tikai mans viedoklis, jo tad, kad apprecas vairs nav tā, ka var vienā vakarā sakrāmēt mantas un aiziet, un tā ir tāda kā stabilitāte jo neprecas jau tāpat vien un tā ir sava veida kopības paZīme - dalīt/nedalīt vienu uzvārdu, bet būt kopā - kā viens vesels ģimene gan uz papīra, gan savās un citu acīs! Protams, šis te ir ideālas laulības/ģimenes piemērs...

Lollipop - zini, es labprāt apprecētos bez baltās kleitas attiecīgā gadījumā, bet ir reizes, kad tā baltā kleita ir jāvelk, nevienmēr to gribot :-)

Ja vien viņš grib bērnus no Tevis tad arī, lai apprec.
Jo es nevēlētos, piemēram, dzemdēt bērnu no vīrieša, ko neesmu apprecējusi. Negribu bērnam dot viņa uzvārdu un pašai dzīvot vienīgajai tajā ģimenē ar citu uzvārdu.

man laikam kaut kādi iesīkstējuši uzskati. bet es tā nevarētu. es gribu nākotnē būt sievas lomā, lai arī visa tā kleitas padarīšana man šķiet pārāk stresaini un nevajadzīgi. gribu bērnu pēc precībām, gribu īstu un patiesu ģimeni, nevis civillaulību.
es laikam nespētu būt tādās attiecībās, kur man jau skaidri un gaiši paziņo, ka šāds solis nebūs. tas sagrautu man visu :-/ daļēji tāpēc pieliku punktu iepriekšējām 5cu gadu ilgajām attiecībām, jo tur bija šāda situācija. un jā, arī es esmu tavā vecumā :D tā kā dzīve jau vēl nebeidzas :P
bet cilvēki jau dažādi. skaties kā tava iekšējā pasaule uz to reaģē. iespējams jau, ka viņš vēl tam visam atvērsies. vai bildini viņu pati :D ir taču sievietes, kas pašas šo soli sper :D