Drošības sajūta

1761

Reģ: 29.01.2009

Pēdējās dienās kaut kā ir iznācis diezgan daudz domāt par drošības sajūtu attiecībās- garīgu un materiālu.

Cik jums ir svarīgi, lai kopā ar savu vīrieti justos garīgā un materiālā drošībā?

Esmu sapratusi, ka man šī drošības sajūta ir ļoti svarīga, kad zinu, ka vīrietis aiz manis ir kā klints. Ar to es domāju kādas nepatīkamas, negaidītas situācijas ( palikšana bez darba/slimība/ kādam no vecakiem negaidīti nepieciešama dārga operācija/ pēkšņa pārvākšanās utt.)

Lai arī cik patstāvīga es nebūtu, man tomēr ir kļuvis svarīgi zināt, ka esot attiecībās, man ir uz ko paļauties. Ja es pati netikšu galā, tad man blakus ir vīrietis, kas par visu parūpēsies,mani atbalstīs un nokārtos visu bez vārda runas.

Vai par to domājat un cik jums tas ir nozīmīgi, kad izvēlaties vīrieti un veidojat nopietnas attiecības?

12.02.2011 17:44 |

Liidere

3122

Reģ: 29.01.2009

Man drosiibas sajuuta ir ljoti svariiga. Ikdienaa, liidziigi kaa tu, pati ar visu tieku galaa un viiriesa finansiaalaa paliidziiba man nav nepieciesama, bet ir patiikami apzinaaties, ka gruutaa briidii man buutu uz ko paljauties.

14.02.2011 20:11 |

Jordana

4718

Reģ: 29.01.2009

Protams, ka man tā ir svarīga! Un par laimi es arī to drošības sajūtu saņemu augstākajā pakāpē (l) Vienmēr zinu, ka gan materiāli, gan garīgi varu paļauties uz savu vīrieti!

14.02.2011 21:45 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Nu ja, sevi ļoti labi nodrošinu pati, tāpat kā savu ģimeni.Tomēr esmu vecmodīga un uzskatu, ka vīrietim jābūt stiprākam/ galvenajam balstam.
Nekad nebūtu ar kādu "zemāku" par sevi.
Man tas noteikti nav svarīgāk par jūtām un mīlestību, bet ir ļoti svarīgi , vērtējot vīriešus.
Jāņem jau laikam arī vērā, ka nerunāju par jauniešiem 20+, bet vīriešiem 30+. Uzskatu, ka, ja tajā vecumā vīrietim nav ko piedāvāt, tad ir diezgan bēdīgi.Nepieņemšu varbūtību, ka krīzes situācijā vienīgais , ko mans vīrietis varētu darīt, ir lauzīt rokas un pārdzīvot, jo ar to nekas līdzēts netiek.

16.02.2011 00:36 |

j_s

Reģ: 25.06.2010

Man ir ļoti svarīgs emocionālais atbalsts, jo pati esmu ļoti emocionāla un grūti panesu smagas situācijas. Pats labākais - šobrīd man tiešām ir vīrietis, uz kuru šajā ziņā var paļauties.
Vispār šajā ziņā man ir augstas prasības, jā. Iespējams, tur savu lomu spēlē tēvs, kurš vienmēr aiz manis ir bijusi tā klints (un joprojām ir). Attiecībās, protams, daudz dod tas, ja varu uz cilvēku paļauties.
Materiālais šajā ziņā ir mazsvarīgs. Ilgstoši esmu kopā ar vīrieti, kurš spējīgs uzturēt vienīgi sevi, tomēr tāpat arī mani ik pa laiciņam palutina, un es zinu, ka ceļojumu uz ameriku no viņa nesaņemšu un arī briljanta kaklarotas man nespīd, bet man tas nepavisam nav vajadzīgs, jo garīgā tuvība man tomēr ir svarīgāka. Vismaz attiecīgo situāciju novērtējot.

16.02.2011 00:50 |