Sveikas,dāmas! :-)
sēžu valdu asaras,rokas nolaižās un nezinu ko domāt! noderētu padoms!
pagājušajā vasarā mans dārgais devās lielās laimes meklējumos pāri okeānam,tagad ir pienācis brīdis,kad viņš vēlas vasarā doties mājās,jo ir ĻOTI grūti būt šķirtiem un arī pie tāda fiziska darba veselība sāk niķoties..viss jau būtu vienkārši,bet viņa māte! tikko piezvanīju viņai ,domāju apjautāšos kā klājas utt! vārds pa vārdam un viņa sāka savu maļamo,vai tad viņš vispār apjēdzot,ko te darīšot,darba nav,tur nopelna nedēļā tik cik mēs mēnesī..un protams,man vairs atbildēt nebija ko! viņiem ir lielas kredītsaistības ,kas jau ir cits,vēl paranormālāks stāsts,bet vai tāpēc mums būtu jāziedo tā dēļ sava laime( + vēl tāda pati attieksme viņai ir arī par domu vien,ka mums varētu būt bēbis)? kā viņš saka parasti,lai neņemu viņu galvā,bet mīnuss,ka mums būs jāturpina dzīvot zem viena jumta un šāda veida bubināšana ikdienā mani vienkārši galina nost....
kā būt? :(
153
