Jā, katru mēnesi dodos pie neirologa, bija uzlabojumi, bet nu kaut kā sevi pārpūlēju un viss atgriezās no sākuma. Nekas jau briesmīgs tā veģetatīvā distonija nav, tas tikai parāda, ka prāts un organisms vairs nespēj sadzīvot, jo ir pārāk noslogots viens no tiem un tad tas vairs kopā neiet.
Man arī tā bija, daudz negulētu nakšu, daudz tussiņu utt., bet nekad nedomāju, ka varētu saskarties ar tādu figņu kā veģetatīvo distoniju, bet nu jau gadu mācos ar to sadzīvot.
Ilgu laiku ārsts negribēja rakstīt nekādas stipras zāles, jo bija pārliecināts, ka tikšu ar to galā, bet tad vēl kkas no neveselīgā dzīves veida un ielaidu vairāk, un tagad vakardien biju pie ārsta, jo tuvinieki un cilvēki līdzās ļoti sūdzas par manu pelēko izskatu, lokiem zem acīm utt., tad aizgāju teicu, ka nomoka atkal bezmiegs, ka nespēju emocionāli sevi savākt, ka braucot sabiedriskajā transportā nāk tās trauksmes, tad sarakstīja visādas zālītes, bet jūtos apbēdināta, jo iepriekšējos 3 mēnešos bija tādi uzlabojumi, ka ārsts teica, ka izskatās, ka drīz vairs tik beiži netiksimies, un še tev kko pārcentos un viss jāsāk no gala.
Nav viegli, jo cilvēkiem no malas grūti saprast, kā var visu laiku būt noguris, bezspēcīgs, piemēram, man tās trauksmes nāca virsū kkādās ballītēs kur jauni cilvēki, nu vnk nespēju savākties un atrasties vienā telpā, nerunāsim par kkādiem eksāmeniem, tad vispār sirds pa muti leca āra un rokas kājas drebēja, bet visvairāk tagad mani nomoka bezmiegs.
Apsveru domu brīvdienās iet uz baseinu plunčāties, jo ārsts teica, ka tas ļoti palīdzot, pavasarī man patīk braukāt ar divriteni pa svaigu gaisu, katrā ziņā ar to var tikt galā, tikai galvenais mainīt domāšanu par 180 grādiem, sakārtot galvā visu pa plauktiņiem, tikai tas viss nav tik vienkārši.
Piedod, ka tik gari, gribēju tikai sīkāk to figņu aprakstīt!
336
