NEVARU IZTURĒT!!!

Pirmo gadu kad biju kopā ar savu draugu... mums tas bija aktuāli. Pats trakākais bija tas, ka viņš ne tikai bija pārliecināts par savu ''taisnību'', bet beigās lika justies pašai par visu vainīgai.
rezultātā izmantoju pofigisma taktiku - teicu - jā, jā, mīļais, tā ir!
Un pēdējā laikā neesmu vairs pat tādu prob manījusi. :-)

ā... un pat to - "ir tik labi"... :) Vēlāk es sapratu, ka var būt DAUDZ, DAUDZ, DAUDZ labāk :) Un ar citu cilvēku :)

Pat iedomāties nevaru,jo pirmās īstās attiecības :-/

buxiic, kamēr cilvēks ir vienās attiecībās un mīl otru, diezvai var iedomāties, ka ar kādu citu var būt labāk. to saprot tikai tad, kad satiek nākamo 'īsto', bet tas nenotiek ātrā laika posmā pēc iepriekšējā visbiežāk..

Es atcerējos, ka man ar bijušo arī bija šitā problēma un mani tas arī veda laukā no pacietības, līdz brīdim kamēr nesāku darīt līdzīgi kā mazā draiskule, vienkārši uzliku pofigu un vienmēr ar smaidu uz lūpām teicu - Tu domā tā, es domāju savādāk! :)

Viņu tas sākumā tracināja un viņš tik turpināja skaidrot ka nē, viņam tak taisnībā, a es tik to pašu :D

Pēc tam jau šī problēma nemanot pazuda, vai arī es vienkārši pieradu vairs to neuztvert kā problemu :)

Es Tev ieteiktu vienkārši samierināties! Jo ir tādi cilvēki, kuri ļoti retos gadījumos atzīst savu vainu, piemēram, es :D

miu miu, absolūti piekrītu :)

Ir cilvēki, kas vienkārši tādi ir un tur neko nevar padarīt.
Man tāda ir vecmamma ar kuru var srīdēties līdz spēku izsīkumam par to ka viņai nav taisnība, bet viņa nekad to neatzīs.
Vnk samierinies vai meklē citu ;-)

par tiem padomiem uzlikt pofigu neder visiem. man ir bijis tā, ka ja uzliktu pofigu, attiecības beigtos, jo otrs domātu, ka es redz piekrītu tam sliktajam par sevi - tātad es tiešām esmu tik ļauna utt.