Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Mūžīgā salīdzināšana

 
Reitings 110
Reģ: 23.12.2010

Manam mammucim ir nejauks paradums salīdzināt. Salīdzināt mani ar tām draudzenēm, kuras ,viņasprāt,kaut kādā veidā ir pārākas par mani. Padsmit gados tas varbūt vēl būtu piedodams, bet padsmit jau aiz muguras. Mamma ir no tiem cilvēkiem, kura vienmēr grib izcelties, slavināšanu u.t.t. Es nealkstu tik ļoti pēc slavas dziesmām. Padsmit gados man zuda kontakts ar tām draudzenēm, ar kurām tiku salīdzināta. Palika tik viena, ar kuru joprojām sazinos, draudzējos. Tikai...atkal es tieku salīdzināta. Manai draudzenei ir talants, bet tas nav tāds, ko var iegūt iemācoties. Es par viņu priecājos, bet viņai ir arī sliktās puses, ko mana mamma diemžēl nesaskata. Visas uzslavas, labā attieksme, sasniegumi draudzenei ir gūti tik tādēļ,ka viņas vecāki ir pazīstami. Rezutātā mana draudzene to izmanto un iegūst visu, ko vēlās. Man neskauž, es tikai nevaru ciest, ka mani salīdzina ar tādu cilvēku. Ja viņa būtu perfekta, kura visu sasniegusi saviem spēkiem, bez liekulības, ok, salīdzini, tur tiešām ir ko apbrīnot, bet ne jau mana draudzene... Lai cilvēks dzīvo kā grib, ne jau mana dzīve un es nemaz nealkstu pēc tādas, tikai tā regulārā salīdzināšana man grauj pašvērtējumu, kā arī izraisa riebumu pret draudzeni. Es iestājos par taisnību un man nepatīk,ka grauj manu pašvērtējumu ar cilvēku, kurš nav salīdzināšanas vērts. Runāšanai ar mammu nav jēgas.

Kā saglabāt pašvērtējumu un pasargāt sevi no negatīvām emocijām?

10.02.2011 17:48 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Es bik nesapratu, tevi salīdzina un ti izrādies tad sliktāka nekā tā draudzene?
Man ir tā ar manu vecomāti un mani, mani mammu, tanti, māsīcu, mēs visas vienmēr sliktākas pat Anniņām, Krīstīnēm utt. sākot ar to, kas ir viņiem, beidzot ar izskatu, līdz es vnk neizturēju un pateicu visu, ko es par to domāju. Par Kristīnes -, par Anniņas - un par saviem lieliem +, ko viņa nemana kkā, viņai liekas, ka tas nav uzmanības vērts, tā bija pēdējā reize, kad mani ar kādu salīdzināja.
10.02.2011 17:52 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Piebildīšu, saruna toreiz izvērtās skarba.
10.02.2011 17:53 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Bija periods, kad man bija līdzīgi. Mamma slavēja kādu manu bijušo kursabiedreni (mūsu mammas ir pazīstamas), ka viņai ir darbs, ļoti labi apmaksāts, telefons, kkādas tur sociālās garantijas utml. Man bija pasatāvīgs darbs, ienākumi normāli, bet ne spoži.
Ha! Pagāja treknie gadi (šķiet nepilnu gadu viņa nostrādāja), pienāca krīze un tā meitene tika atlaista. Sēdēja bez darba, dzīvoja pie vecākiem.
Un es turpinu laimīga čunčināt savā darba vietā.
Citas reizes, kad kkāda salīdzināšana notiek, pieminu konkrēto gadījumu un tas izbeidzas :)
10.02.2011 17:54 |
 
Reitings 110
Reģ: 23.12.2010
Jā, es tieku nolīdzināta līdz ar zemi salīdzinot ar draudzeni. "Re, cik skaista Gitiņa!" "Gitiņa tik labi mācās!" "Gitiņa ir tik gudra, re, kā viņa var. Kāpēc tu nevari?" u.c. Tiešām krīt uz nerviem.
10.02.2011 17:55 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Es jau saprotu, ka tās mammas (nu vismaz mana) grib tikai to labāko, lai mēs sasniedzam vairāk, bet esmu sapratusi tāda īslaicīga domāšana un mēģināšana kko sasteigti grābt ne vienmēr noved pie labākā.
10.02.2011 17:56 |
 
Reitings 110
Reģ: 23.12.2010
Manējā ļoti alkst pēc uzmanības,atzinības, tādēļ grib, lai es mirguļotu slavas virsotnītē un līdz ar sevi izceltu arī viņu, bet es tāda neesmu. Tas jau notiek gadiem un man tiešām traucē dzīvot, jo ne tikai grauj pašvērtējumu, bet arī rada riebumu, naidu pret otru cilvēku. Es cīnos par savu vietu zem saules, daudz strādāju ar sevi, bet tā blondā zoss visu dabun caur vecāku pazīšanos un braukā ar degunu pa mākoņiem un es vēl skaitos sliktāka? Nu WTF?!? Man tas liekās nekaunīgi vēl salīdzināt.
10.02.2011 18:01 |
 
Reitings 671
Reģ: 29.01.2009
Sāc runāt sliktu par draudzenēm :-D
ha

Ne nu man jau ar vienmēr pajautā un kā Līgai? Cik viņa dabūja eksāmenā? Kur viņa dzīvo utt..
Bet man tagad ir tā ka esmu daudz labākā situācijā kā tā mana draudzene, nu jau bijusī draudzene :D
10.02.2011 18:08 |
 
Reitings 560
Reģ: 19.04.2009
arī es esmu ar to saskārusies - vienmēr tiku salīdzināta ar kaimiņu meiteni. bet nu tas vairs netiek darīts, jo esmu sasniegusi daudz vairāk kā jebkurš mūsu ģimenē un arī kā ikviens no visiem radiniekiem. Tagad ar mani lepojas, nevis salīdzina. Arī mans pašvērtējums bija sagrauts, taču lai to atgūtu ir jāpacīnās sasniegt ko tādu, ko nevar tā otra meitene - tad arī Tevi novērtēs... Tas laikam ir vienīgais veids, kā aizvērt muti citiem - sasniegt kaut ko vairāk nekā tas otrs...
10.02.2011 18:08 |
 
Reitings 5395
Reģ: 29.01.2009
man šķiet, ka visiem vecākiem ir šādas izpausmes, jo redz viņa sakārto istabu reizi nedēļā, bet tu pat reizi gadā to nespēj kārtīgi izdarīt, redz kā viņa mācās, bet tu tikai internetā dživo... tas ir visiem, tikai cik ļoti mēs klausāmies tajā, ko saka..
10.02.2011 18:09 |
 
Reitings 610
Reģ: 31.07.2010
Kad biju maza, tad mamma parasti salīdzināja mani ar manu draudzeni, redz viņa kārto māju, taisa ēst, bet es neko nedaru. Tas man krita uz nerviem! Bet tagad, par laimi, nekas tāds vairs nenotiek.
Es Tavā vietā būtu riebīga un arī salīdzinātu mammu ar kādu sievieti, kura dzīvē vairāk saniegusi. Šaubos, ka Tava mamma ir tik perfekta, ka kāds perfektāks piemērs neatradīsies ;) Es noteikti tā darītu ;)
10.02.2011 18:09 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Tad sāc salīdzināt viņas mammu ar savu mammu, kāpēc viņa nav tik bagāta un atpazīstama un neizkārto tev slavu????

vispār tas ir nekrietni, bet nu mamma arī....
kā tā var graut savu bērnu???
10.02.2011 18:09 |
 
Reitings 2943
Reģ: 29.01.2009
Es domāju ka šoreiz jāņem Becky taktika, savādi nekādi ar tādiem cilvēkiem. Es vienkārši vienā reizē pateiktu ko domāju un aizietu, lai sāk par saviem atbildēt arī tava mamma.
10.02.2011 18:11 |
 
Reitings 110
Reģ: 23.12.2010
Ja būtu tikai normāla apjautāšanās, tad man tas liktos ok, bet ja vēl salīdzina. Nepatīkami. Īpaši tādēļ,ka zinu, ka es esmu labāka kā cilvēks par viņu. Tikai tad,kad es jautāju mammucim "Man būt kā Gitiņai - dzerstīties un vamdīties apkārt dienām ilgi?" , tad gan atbilde ir "Nē".
10.02.2011 18:12 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Teikšu, ka tā ir mana vecmamma, kas tā runāja, un pie kuras es ciemojos toreiz labij ja 3x mēnesī, bet ja māte un katru dienu.... nošauties. Man mana mamma stāstīja, kā tas bija viņas bērnībā un kā viņa no tā cieta, līdz ar to mana mamma nekad mani par sliktu kādam citam nesalīdzināja!
10.02.2011 18:13 |
 
Reitings 2943
Reģ: 29.01.2009
* "saviem vārdiem atbildēt arī tava mamma."

Mana mamma tā bieži nedara, bet kad kautko tādu izmet es kļūstu ļoti neganta, vienmēr pasaku ko par to domāju. Man vispār nepatīk ja mani ar kādu salīdzina vai pasaka piemēram "Nu tu jau tāda pati kā tēvs/ māte!" ar domu izcelt kādu sliktu īpašību.
10.02.2011 18:14 |
 
Reitings 110
Reģ: 23.12.2010
Es esmu taisījusi skandālus mājās, cenšoties ieskaidrot,ka tas mani nevis motivē, bet pilnībā nosit no sliedēm un man zūd motivācija vispār jebko darīt. Saka ,ka saprot, bet pēc brīža atkal sākās... Tikai mamma pati nez kāpēc nepelna miljonu, nav augstā amatā un nemaz par sevi tik ļoti nerūpējās kā es.
10.02.2011 18:17 |
 
Reitings 276
Reģ: 05.01.2011
Manuprāt, savu mammu Tu neizmainīsi.
Vienīgais, ko vari darīt - mācīties no viņas, kā nevajag izturēties pret citiem cilvēkiem.
Kad nākošreiz mamma sāk runāt par Gitiņām, vienkārši aizej prom un neklausies. Nekādā gadījumā neļauj viņas teiktajam ietekmēt Tevi un pat nesāc iedziļināties, ko viņa Tev saka.
10.02.2011 18:18 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Alfresco, bet tad tā tu arī pasaki, un ne vienu reizi, bet pastāvīgi, tev saka Anniņai jauna kleita, a tev nav, tu saki pretī kaimiņinesei jauna un skaista soma, bet kāpēc tev nav, mammu :-D
10.02.2011 18:19 |
 
Reitings 110
Reģ: 23.12.2010
Vanilla Late, itkā jau ar prātu saprotu,ka stāvu augstāk par to, ar kuru mani salīdzina, bet ar laiku zāģējot tiešām sāk šķist, ka es esmu tā sliktā, bet tā otra - labā. Cik nu iespējams, izvairos, bet savas sekas tam ir - zems pašvērtējums, kuru nemāku uzcelt augšā. :-/
10.02.2011 18:23 |
 
Reitings 544
Reģ: 29.01.2009
Man bērnībā bija nedaudz savādāka situācija, kur nolika nevis mani, bet manas draudzenes.

Vecmāmiņa bija pazīstama ar bezmaz vai visu ciemu, un draudzenes (2) ar kurām es draudzējos nāca no diezgan nabadzīgas daudzbērnu ģimenes. Un tad nu vecmāmiņa normāli aplika viņas, ka - slikta ģimene, visi nabagi, zogot (kas nebija patiesība) un, ka es no tādiem cilvēkiem neko neiegūstu. Bet šīs draudzenes man tiešām bija ļoti labas draudzenes, uzticamas un viņu ģimene bija ļoti laipna un pretīmnākoša man. Tad nu man sākās kašķis ar vecmāmiņu, ka viņa klausās visās tenkās, kādas vien ir iespējamas un domā tā par to ģimeni, nemaz nepazīstot tos cilvēkus. Vēl ieteica man draudzēties ar, khm, bagātāku ģimeni - varbūt kaut ko iegūšot. Tajā kašķī man viss nāca ārā - paceltā tonī viņai sāku runāt par to, kādi mani pazīstamie cilvēki patiesībā ir un lai netic visām runām, kas klīst apkārt. Aizvērās un vairs neko tādu nekad neteica. Bet ar draudzenēm es arī vairs necentos iepazīstināt, man bija kauns, ka vecmāmiņa, nepazīstot manas draudzenes, uzskata par bezgoda cilvēkiem.
10.02.2011 18:32 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!