Par lēmumiem un tā joprojām.

pārsvarā paļaujos mirkļa emocijām un daudz ko neapdomājot izlemju, bet ir lietas, kur iejaucas sirds n prāts, bet laikam sirds uzvar :-)

Visbiežāk lemju ar prātu, un tā ir mana lielākā sāpe. Es neprotu ļauties, kas bieži vien pašai nāktu tikai par labu.

Izmantoju abus. Saakumaa izdomaaju plusus un miinusus (ar praatu) un tad ieklausos arii taa saucamajaa "gut feeling".

par ko ir runa? Tu esi brīvas sievietes statusā vai tomēr ir vīrietis pie sāniem?

Eh, drīkst vīrietis ierunāsies.
hmm,neesmu pieradis apskatīt profilu, tāpēc nevietā uzjautāju :)
Atbilde.
Ļoti tuva tēma. Ja es būtu uzdevis šo jautājumu, es gaidītu atbildi, ka man teiktu, lai uzklausot sirdi un emocijas. Tas taču ir pēc kā tik ļoti kārojam - mūsu egoisms, apmierināt savas vēlmes, dzīvot uz urrāāā! Nebūs viena, kas apmierina, būs cita.
Domāju, ka Tu sev sabojāsi dzīvi, ja nerīkosies tā, kā sirds liek ... uzklaisīsi padomu, domāju, ka simtiem padomu varētu būt, ka Tev jābauda dzīve - nepieciešamas emocijas. Bet varbūt Tu neesi tāds cilvēks. Varbūt tētis uzaudzinājis princesi? Nu tad kādā dienā Tevi savāks princis, ja ticēsi, ja iesi tam pretī, ja neblandīsies pa bāriem vai klubiem :)
Nezinu, ko ieteikt, ja es ar Tevi izrunātos, es justu, kas Tev būtu vajadzīgs :P

Kāds manam jautājumam sakars ar to, vai esmu brīva vai neesmu? :-) Esmu gan, bet kā tas maina atbildi uz jautājumu?

tas bija salīdzinājums ar aktuālām lietām cosmo.lv zem sadaļas attiecības 8)
Bet kopumā atbildi jau sniedzu, uzklausīsi savu sirdi, jutīsies labāk. Un šķiet, ka tam Tev pietrūkst sava ego. Esi pārliecināta, un klausi sirdij! Uz kādēļ kādēļ nemeklē atbildi, to tikai Tu sapratīsi, kad izbaudīsi. Vismaz varēsi savu dzīvi uzskatīt par krāsainu. Citādāk raudāsi, daudz. Es runāju par svarīgu lēmumu pieņemšanu. Tās ir tikai manas domas.

Tā sirds jau tāda naiva ir. :-) Reizēm tai paklausot nākas sevi šaustīt un domāt, kur gan prāts bija, ka varēja tādas muļķības sastrādāt. Tā jau ir lielākā problēma, kādēļ man rodas šāds jautājums, kas vispār ir labāk, ja no vienas puses ir emocijas, bet ir arī otra puse - racionālā. Pie tam, bieži vien lēmumi, kas pieņemti paklausot sirdij mierina tikai īslaicīgi, tiklīdz viss nonāk līdz sekām, tad emocionālā puse vairs nepalīdz un vismaz es šādos gadījumos, jūtos kā muļķe.

Prätu. :-)

Attiecību jautājumos domāju galvenokārt ar emocijām - savā vecumā es to varu atļauties, bet zinu, ka tas noteikti nebūs ilglaicīgi.
Citur cenšos visu kārtīgi izanalizēt un tad tikai darīt.

Attiecību jautājumos vados pēc tā, ko priekšā saka mana sirds, lai gan citreiz tā gribētos, lai tā paklusē un ļaur runāt prātam (t)

grūti pateikt, jo es nespēju atšķirt savu sirdbalsi no prāta balss.. Man šķiet, ka man tas viss ir kopā! Tā teikt, emocijās iekšā pinas loģika, bet prāts ar' tāds jūtīgs. Laikam jau paļaujos uz intuīciju.

parasti balstos uz intuīciju, sirdi... jo ar prātu var izdomāt visādas shēmas,kas teorētiski varētu strādāt, bet ja ar sirdi neatbalstīsi tās, nekas labs nesanāks..

Uz prātu, tikai un vienīgi vai arī tēva viedokli. Esmu iemācījusies nodalīt sirdi un emocijas no svarīgu lēmumu pieņemšanas, tas gan padara dzīvi krietni neinteresantāku, taču ietaupa daudzus pārmetumus

Pārsvarā laikam uz prātu! bet lielā mērā jau viss ir atkarīgs no tā par ko iet runa! Ja man ir jāizlemj kkas kas saistīts ar attiecībām, tad noteikt to izlemj manas sirds un pēc tam domāju "pie velna, ko es izdarīju" :-D , bet ja runa iet par kko kas saistīts ar mācībām, darbu, tad nu tur vienozīmīgi dominē prāts! bet visā visumā, vienu no otra atdalīt nevar :-)

sākumā ilgu laika posmu ar prātu, bet tad vienā mirklī visus savus scenārijus atmetu un emcijas vienmēr ņem virsroku.
eh, gribētos iemācīties vairāk paļauties uz prātu, nevis sirdi, bet neizdodas (t)

ka kuro reizi.
piem, profesijas izvele neizmantoju ne sordi, ne pratu. neko. :-D un noveicas, jo patik.

Gadās tā, ka...
..klausot sirdi, pēc tam nožēlo.
..klausot prātu, pēc tam nožēlo.

Secinājumi: Nevar garantēt, ka klausot vienu vai otru jutīsi gandarījumu un prieka, laimes sajūtu.

Es klausos abos. Un tas, kam spēcīgāki argumenti- uzvar. :D