Ņam ņam, viņš apvainojās, jo man esot žēl un es viņu lamājot ne par ko.
Jā, savā ģimenē viņš bija izlaists, drīkstēja apēst visu, ko vien kārojas, nerēķinoties ar citiem. Bet te es negribu, lai viņš tā dara. Man nav žēl, bet es arī ne ar ko neesmu sliktāka un tāpat esmu pelnījusi tos gardumus.
Vakar vakarā stāvam veikalā un runājam, cik ābolus vajadzētu pirkt. Vienojāmies, ka 4 - man 2 un viņam 2. Atbraucām mājās, paēdām vakariņas, šis sāk piestaigāt uz virtuvi pēc āboliem. Pēc kādas stundas viņam pajautāju - cik esi apēdis. Viņš pasaka - 3! Viņam pat prātā neienāca, ka man varēja pajautāt, ka grib vēl vienu un vai varētu apēst arī to, kas pienākas man. Man nemaz nav žēl, bet man riebjas, ja uzskata, ka es varu iztikt bez. Tāpat nesen bija ar vafelēm šokolādē. Nopirku četras ar domu, ka no rīta divas iedošu viņam uz darbu divas paņemšu sev. Nu jā, es neredzēju nevienu no tām vafelēm.