Civv meitenes,
Vardu sakot, uzrakstiju pieredzes apmainjai, lai saprastu kas no ta ko izjutu ir parejosh un ar ko vienkarshi jaiemacas sadzivot bez sapem.
Pec attiecibu partraukshanas, kas jau bija kadus 4 meneshus atpakalj, nespeju pilniba, pat ne daleji atguties. Vairs nenak virsu raudamie, vai nonstopa sirdsapes ka ari priecaties man nav gruti un daru to pie katras izdevibas.
Bet, es izdzivoju to kas bija katru dienu. Visur mekleju kautko kas saistits ar vinju, nodarbinu pratu ar atminjam, pat nenojaushot to,lidz man paradas seja smaids.
Tas ietilpst ikdiena, iznjemot reizes, kad man ir fantastisks garigais, apkart jautra kompanija, atraktivi puishi, pilnigs chills un veisme ir mana pusee.
Es vairakart esmu domajusi, kas ir tas as ar mani notiek un ka to mainit? Jo tas nav gluzhi normals stavoklis.
Tas ir egoisms? Vai pagaidam neparejosha milestiba [shirties nebija mans lemums]? Vai man labak vispar nealnaizet un nodarbinat sevi [ kaut ari ikdiena es esmu aiznjemta lidz pat naktij un weekendos pazudu lidz pirmdienai] .
41
