sveikas šajā naksniņā... :)
esmu vnk nesaprotams cilvēks. runa ir par vienu čali. izdomāju pārlasīt draugos vēstules un tur arī tās, kuras man rakstīja čalis, ar kuru mums tgd ne tik labas attiecības. sākumā, kad iepazināmies (augstskolā), viņš katru dienu rakstīja man vēstulītes, par visādiem sīkumiņiem, visko jautāja, sveica vārda dienā. es tāpat darīju uz vienu citu, kurā biju smagi ieķērusies, bet tgd jau tas pāri. nu tas tā. smieklīgākais, ka vēstulēs ir tāda pāreja- sākumā mīļvārdiņi, smaidiņi, bučiņas. :D pēc kāda mēneša, kad jau atturiīgākas, tad vsp bez smaidiņiem, strupas atbildes uz maniem jautājumiem. :D tad man bija vienalga, bet tgd graužas sirds. jau agrāk rakstīju, ka mums ir vieglas nesaskaņas, kuru dēļ viņš mani ignorē.
es nesaprotu sevi. agrāk man bija po, ko viņš par mani domā. bet tgd mani tracina viņa atturība.
kkāds murgs, pat nezinu, kamdēļ te to rakstu. :D laikam pirms gulētiešanas gribas izkratīt dvēsel.
saldus sapnīšus cosmo dūdas. |-)
1592
