bernu vajag tad, ka pati loooti gribi+materialie apstakli atlauj, jo neliekulosu, ka galvenokart sievietes tos bernu audzina. labie tevi tik 1-2 h pec darba patur roka un paspelejas vai iedod kadu koncu.
mana nostaja-ne, ne, bet tas tapec, ka berni vsp nepatik.
aguciiti, protams, ir arī tādi tēvi.. bet manai māsai ir savādāk- draugs tiešām rūpējas un ņemās ar mazo, auklē, audzina,..
Paziņa brīnījās un teica, ka neatceroties, kad viņas vīrs mazajam pamperus mainījis..
vispār baigā tēma. cik cilvēku- tik viedokļu.
tu taču pati vis-vis-vislabāk zini kāda esi tu, kāds ir tavs draugs, kādas ir jūsu attiecības, dzīves situācija, materiālā stabilitāte, garīgā saderība, domas un viedokļi par bērnu, bērna audzināšanu,utt,utt
katrai taču tas ir savādāk!
da bļe, ne jau viņš iznēsās un dzemdēs!!! Tad kad TU(!!!) tam būsi gatava, tad arī bērnam ir jābūt. Manuprāt, lielākā teikšana par bēbi ir tieši sievietei. Tas nenozīmē, ka sieviete gruzī veci, ka vajag bērnu, bet sievietei ir jābūt gatavai. Bērns nevar būt veča iegriba!
Un jā, materiālie apstākļi arī daudz ko nosaka.
Man liekas ,ka ta vienkarsi ,tapec ka visam ir ,pienacis laiks utt,noteikti so jautajumu nevar risinat!!!
Berns -ta ir liela atbildiba,no ta briza,kad vins nak pasaule!!!Tas nav tikai materiali,ta ir pilniga sevis atdeve lidz nenoteiktam vecumam!!! |-)
Es nekad nevienai sievietei neparmetu,ja nevelas berninu-tas ir loti personigi!Vai nu tas jutas, ir vai nav!!!Kadreiz ar gadiem mainas-varbut esi loti jauna?!
man nekad neviena/s neiestastis, ka virietis var neatsverami palidzet berna audzinasana.
tapat 1. dzives gadu sievietei ir biezi ar kruti jabaro, naktis jacelas, ok, celties var virs, bet kadam tak jaiet uz darbu un japelna nauda....utt un utt.
protams, saprotu, ka cik cilvēki tik viedokļi, bet šobrīd ir ļoti grūti saprast ko pati vēlos. jo ir tāda sajūta ja būs bēbis, tad viss pārējais apstāsies, gan es pati gan mana dzīve.
un esmu nesaprašana vai man bail no tāda nozīmīga soļa manā dzīvē vai varbūt es nemaz negribu bet pati to nevaru atzīt vai saprast.iedomājos, ka varbūt kādai ir bijis līdzīgi.
dažkārt paklausīties arī citu pieredzē un viedokļos ir ļoti noderīgi:)
Piekritīšu Santa!!!!!!!! rakstītajam.
Ja neesi 100000% gatava bērnam,tad nevajag to tikai tāpēc,ka džeks sajutās gatavs.
Ja viņš pēkšņi sajustos vairs negatavs,tad tu būtu tā,kas paliek ar bērnu.
Dod sev laiku pārdomām un neko nesasteidz.
man mazliet līdzīgi ka Tev, sarax. Draugs ar vienreiz izteicās, ka gribētu no manis bērnu, ir tincinājis vai man patīk bērni, utt., kad es viņam pateicu- nē, man bērni nepatīk un tos nekādā gadījumā negribu, vismaz tuvākajā nakotnē nekādā gadījumā, viņš bija šokā, tjipa kā tev var nepatikt bērniņi? :-O :-D es šim tā arī saku- tev būs 9 mēn. jāstaigā ar viņu un japacieš dzemdību sāpes? šis tāds bik aprāvās. vairāk neko nav teicis :-D
paldies, laikam jau tā arī ir, ka ar laiku sapratīšu, vai esmu gatava vai ne :)
šobrīd tāds neliels apjukums iestājies, nē puisis neko neuzspiež, esam bieži pie šīs tēmas nonākuši, tāpēc tā visu laiku pa galvu maisās ;-)
paldies visām
Nu ja es gribetu berninu,tad vispirms man vajadzetu kazas..jo liekas divaini otradi..ka butu,ja precetos kad bernisn jau butu vai,ja precetos jau ar punci,tas liek vairak domat,ka tas tiek bernina del darits..
Ari mes esam par to runajusi un manejais jau loti ar mani grib berninu,tacu es pati tam neesmu gatava....jo man bail no ta spiesanas lauka procesa...tapec nezinu kad tam nobriedisu....
ooshi-tas tik mili skaneja-no "spiesanas lauka" momenta (l) !!!Tas visas ir "pupu mizas" ,salidzinosi ar visu parejo,kas nak prieksa!!!Dzemdibas aizmirstas taja pasa momenta,kad mazais piedzimis!!!!
vo vo :-D
vispirms kazas, tad berni.
ja negribi ne preceties, saubies par bernu, tad ko tur vispar diskusiju cept augsa. logiski, ka visam tam nejusites gatava, esi pa jaunu,.
Nu un ka viņš grib? :D Domā, ja atteiksi palikt stāvoklī, tevi pametīs? :D
Ja nejūti, ka izmisīgi pati vēlies, tad kādi vēl jautājumi!? Baudiet jaunību, celiet materiālo stāvokli, lai tad, kad tiešām abi esat par bēbi, nekā netrūkst! :)
Lieliem bērniem nevajag dzemdēt mazus bērnus. Tas nav ne apvainojums, ne kas tāds - vienkārši Tev pašai ir jānonāk līdz tai sajūtai, ka jūties pieaugusi, gatava, morāli nobriedusi uzņemties neeeiedomājami milzīgu atbildību un Tevī ir neizsakāmi daudz mīlestības, ko gribas dalīt ar mazu cilvēciņu. Ja negatavas sievietes dzemdē bērnus, tad nav brīnums, ka tik daudzām ir slavenās pēcdzemdību depresijas.
Protams,neviena Tev nepateiks, ko Tev un kā Tev šobrīd rīkoties, un,šķiet, Tu jau pati jūti un zini atbildi uz šo jautājumu.Nedomāju, ka ir tāds īstais laiks, kad laist bērnu pasaulē.Cita arī 30 gadu vecumā nav gatava bērnam.
Materiālie apstākļi...jā, arī tas ir ļoti būtiski, taču tā var gaidīt daudzus gaudus un tā arī nesagaidīt, kad būs "pietiekami", lai laistu bērnu pasaulē.Es vairāk domāju par atbildību - bērns nav rotaļlieta - šodien gribu, rīt - negribēšu.Būt mammai - tas tomēr ir amats uz visu mūžu, atbildība uz nenoteiktu laiku un rūpes arī visa mūža garumā, jo tās nebeidzas ar bērna 18 gadu vecuma sasniegšanu.Mamma ir mamma visu mūžu.
49
