zinu pat kad..:(

cits vnm ir labaakaas zales pret skirsanos :)

Jums tur 2 vai 6 gadi, man gads un es nezinu kur liktiec cik tagad ir slikti. Turaas meiitenes :-)

Mani nepameta, bet krize ir pamatiga un skiet, ka ir ienakusi meli utt attiecibas un es netieku ar sevi gala un nesaprotu vai pareizakais ir aiziet vai cinities :-/

Hāra, kādu laiku redzēju Tevi Mūsmājās pusdienlaikā un likās kaut kur redzēta, tāpēc tā.. ;-)

vnk der iegaumet, ka cilveki nav tavu asaru verti.

Agucīt, iegaumēt ju it kā var, bet vai tas palīdz?

Par to citu buushanu,taa var likties tikai uz laiku. peeecaak var naakties nozheelot daudz ko. taapeec vislabk ir tikt skaidriibaa ar sevi un tad lekt citaas attieciibaas.
bet es seit domaaju par nopietnaam attieciibaam. izklaides jau ar var paliidzeet tikt paari :D

ou jaa..muusmaajas...tur taa shauri :-D es neuzvedos slikti?:D

nu es jau tevi tā nepētīju :-D
kurā specialitātē mācies?

vides dizaini :-)
ko tu?

ciinies, ja esi paarliecinaata, ka tas ir tas ko gribi un ja ar vinju tev ir labi...:)

aizej, ja viss, ko juuti ir ciesjanas...

bet vislabaak, dari taa, kaa uzskati par pareizu, neviens jau nezin, to kas un kaa ir patiesiibaa..:)

esi stipra..:)

Manās attiecībās arī bija ienākusi krīze, tas bija aptuveni pēc divu gadu kopā būšanu.
Mēs to pārvarējām un kļuvām stiprāki. (l)
Tā tas notiek- problēmas mūs vai nu iznīcina, vai nu padara stiprākus. ;)

TURIETIES MEITENES! (l)

Dice- jaa, bet ja no otra nesagaidi kaut nedaudz paliidziibas, tad viena neko atrisinaat nevaru

O'Hāra,
(nezinu vai Tu vēl te esi un vēlreiz atvainojos par offtopiku šajān opietnajā tēmā..)
man 6dien bija brīnišķīgs izlaidums ;-) beidzu kult. menedžerus ar specializāciju sarīkojumu vadītājs!
man koledža bija riktīga dzīves skola, uhh..tik unikāla vieta un cilvēki tajā (l)

Uzraksti kā jums būs vedušās sarunas. Nezinu kāpēc, bet man prātā iešāvās doma - varbūt, ka viņš nemaz nav pieņēmis tādu lēmumu kā tu domā? :)
Turies!

Es gribu parunāt par to cīnīšanos.
Man bija tāda ļoti īpatnēja situācija.
Es ar vienu vīrieti satikos apmēram astoņus mēnešus pēc tam, kad viņš bija aizvadījis divus ar pus gadus cenšoties mani iegūt. Mēs satikāmies un viņš manī iemīlējās, es domāju, ka es arī viņu mīlu, tad ļoti ātri viss sāka iet uz leju, jo viņš itkā mani mīlēdams tāpat skatījās uz citiem brunčiem. Es sāku viņu krāpt, nokrāpu pa pamatīgo, ar aptuveni mēnesi ilgu sakaru ar vienu citu. Tad viņš nolēma cīnīties par mani, tad, itkā kādu laiku viss bija labi, bet tad atkal. Atkārtojās tas pats. Kaut arī es biju ļoti pieķērusies viņam, nezinu īsti kāpec, jo viņš nav princis baltā zirgā, drīzāk gan kretīns uz slotas kāta. Es viņu pametu caur sms [jā, nepietika drosmes, to izdarīt savādāk], viņš ārdījās, protams. Pagāja kāda nedēļa, es devos ceļojumā ārpus Latvijas, lai varētu izgāzt no sevis visu indi, darīju visādas trakas lietas, laidu pa labi un pa kreisi. Kad es atgriezos, es sapratu, ka tāpat, ceļojuma laikā, neparko citu nespēju padomāt, kā tikai par viņu. Es sapratu, ka man vajag viņu IZCĪNĪT atpakaļ. Es pierunāju viņu satikties un aprunāties, kaut gan viņš bija ļoti dusmīgs. Mēs salabām...
..pēc nedēļas es viņu atkal pametu.
Pagāja vairāk kā mēnesis, es jau sāku satikties ar citu, lai varētu kaut kā novirzīties no domām par viņu, bet viņš izmisīgi turpināja dabūt mani atpakaļ. Kā viņš pats rakstīja: "Varbūt satiekamies? Iedzersim pa glāzei vīna un aprunāsimies?" Bet tur tas arī palika.
Es uzskatu, ka cīnīšanās ir mēģinājums satvert pēdējo zāles stiebru un agri vai vēlu, bet rezultāts paliek neizmantots, jo cilvēki sāk apsvērt cīnīšanās jēgu, jo cīnoties par kādu, mēs neatrisinām problēmas, mēs vienkārši tās sākam ignorēt, bet kad izcīna-tad problēmas atkal uzpeld, vai nu tās pašas, vai jaunas. Es vairs necīnos.

Ņu autore varbūt var padalīties kā beigu beigās beidzās? :-)

Cīnīšanās ir tāds glamūrīgs nosaukums bailēm. Lielākoties mēs cīnamies, mēģinam kaut ko labot un vērst par labu, jo pamatīgi baidamies, ka ir citi varianti. Nav viegli atsākt dz'vot vienai + mēs esam pieraduši pie tā cilvēka un ir jūtas. Jūtas pagaist. Man vienmēr ir strādājis teiciens, kas no acīm prom, no sirds ārā. Protams, dažreiz vajag diezgan ilgi " no acīm prom". heh
Man bija attiecības gandrīz divi gadi, es cīnijos, jo man šķita, ka nevar taču būt tā, ka mēs vienkārši nederam viens otram. Es katru dienu jutos tā itkā visa maza enerģija tiktu izsūkta. Viņš manipulēja, jo domāja, ka nekad neaiziešu, ja arī aiziešu tad atnākšu atpakaļ. Tā arī bija pāris reizes, līdz es izlēmu. Tad protams asaras, draudi, lāsti utt. tagad es varu teikt, ka tas bija viens no maniem labākajiem lēmumiem.
Šobrīd smu kopā ar pusi nu jau divus gadus. Pēdējos mēnešos atkal sāk parādīties problēmas, bet es vēl nogaidīšu.
Ar to es gribēju teikt, ka nevajag baidīties. Tas, kas šobrīd liekās katastrofa, pēc pāris mēnešīem var likties kā svētība.

Par tām bailēm es pilnībā piekrītu. Patiesībā dzīvē visdažādākajās situācijās mūs kopumā pārāk bieži virza bailes.

mani gaida tas apts šodien :'-( tikai es to taisos izdarīt :'-( laikam jau cilvēks nemainās arī tad ja it kā cenšās laboties... :-( sēžu darbā, tā gribās paraudāt, bet nevaru atļauties to izdarīt šeit... :'-(