Pienakusi tā diena, kad arī man šeit gribās ko uzrakstīt.
Nezinu kā lai noformulēju savu problēmu,bet zinu ka šeit ir bijušas līdzīgas situācijas. Es mēdzu dot padomus, labus padomus, bet kā pret sienu atsitos, ka pati ar savu dzīvi nezinu ko iesākt.
Lieta tāda, ka jau gandrīz 2,5 gadus esmu viena. Man nav bijušas attiecības, tikai daži randiņi, un interese pazūd..
Iet laiks Jāņi, Ziemassvētki, Jaunais gads- Es stāvu un blenžu turpat kur visi, tikai man nav kāds kas mani apķer un samīļo.
Es tiešām nezinu, ko lai iesāk. Mana sirds ir tīra, tur nav atmiņas jeb ilgas pēc pagājušā, esmu pilnībā gatava kam jaunam, skaistam. BET. Kur lai iepazīstās? Klubos ,darbā?Uz ielas?
Klubos es atpūšos ar draugiem(kuri visi ir pāros), un ja godīgi neesmu redzējusi vīrieti kurš man kristu acīs, un ja ir- Tad blakus Kkāda..Piedodiet, nekāda.
Darbā- Diemžēl vīriešu nav.
Internetā- Tie kas raksta, raksta vel vismaz 20mit un galvā nekas nopietns noteikti nav.
Kā lai tas notiek, ja nav iespēju pat uzskriet šim cilvēkam virsū?
Patiesībā, esmu ļoti smagi vīlusies,ja godīgi ,reizēm saskrien acīs asaras, es nezinu ko lai iesāk.
Es esmu stipra, bet jūtu ,ka pamazām palieku bezspēcīga:(.
Gribēju izkratīt sirdi, saņemt padomu, kā cīnīties ar šo Tukšumu.
Un meitenes- Novērtējiet lūdzu savas otrās pusītes, lai kādi reizēm tie vīrieši nebūtu,galvenais ,ka esat atradušas īstos.
Ticiet man, nav nekas briesmīgāks, kā attapties, ka nav skaisti vairs būt brīvai, neatkarīgai- kad vienā jaukā rītā šāda veida depresija ņem un uzkrīt uz galvas kā lāsteka u nspēcīgi savaino..