Labs vakars! :-)
Es jau sen gribēju uzrakstīt un lūgt jūsu viedokli, bet nu, nebija laiciņš un tā, bet esmu saņēmusies izklāstīt savu lielo bēdu.
Tātad, kad gāju 9. klasē , es ļoti mīlēju vienu puisi, tiešām mīlēju, tā nebija tikai aizraušanās. Viņš protams arī teica, ka mani mīl, mēs bijām klasesbiedri. Neviens nezināja, ka mēs stundās viens otram sūtam MMS ar sirsniņām un bučiņām. Ārpus skolas, mēs tikai sarakstījāmies, viņš nekad neaicināja uz randiņiem. Vienīgās reizes kad mēs tā satikāmies bija tusiņi, kuri tad bija ļoti reti. Nē, meloju, vienreiz satikāmies, bet tā bija viena reize, un pēc tam tik turpinājām sarakstīties. Skolā viņš bija kluss puisis un arī tur mēs īpaši nekontaktējāmies. Tikai tad kad bija kāds grupas darbs, vai vajadzēja par mācībām ko apjautāties.
Ir pagājis ļoti ilgs laiks, nu jau studēju pirmajā kursā augstskolā, bet, es vēl joprojām par viņu mēdzu domāt staigājot ar suni un pirms gulēt iešanas, dažreiz pat lekcijās domāju, kā būtu ja būtu, pat domāju, stulbas situācijas , kur es varētu viņu satikt "netīšām". Es viņu nevaru aizmirst!
Draugiem.lv mēdzam apskatīt viens otra profilu,t.i viņš apskata mani un tad es uzreiz viņu, un tad viņš atkal mani [kā mazi bētni vai ne? ], bet viņš nekad neraksta. Viņš ir vienmēr pirmais , kas mani apsveic svētkos, protams ar sms. Viņš kādu laiku atpakaļ man atrakstīja sms, kā man iet, mēs parunājām, un atkal čušš.Viņš tagad ir latvijā, bet drīz brauks atpakaļ uz Īriju strādāt, tā vismaz nopratu, pēc tās sarunas, ko mēs runājām pirms jaunā gada.
Es tik ļoti vēlētos , lai viņš man uzraksta, man viņš dažreiz tā pietrūkst un es pat nezinu, kā no viņa man īsti pietrūkst. Es gaidu katrus svētkus, jo zinu, ka viņš man uzrakstīs.
BET dažreiz man pašai paliek kauns par sevi, jo man ir draugs. Esmu ar viņu kopā jau 3 gadus. Ir daudz reizes bijušas, ka vēlētos ar viņu izšķirties, jo viņa attieksme pret mani ir bijusi kā pret lupatu, bet, es esmu ar viņu laimīga, laikam. Un es viņu mīlu.
Mīļās meitenes, ko lai es daru ar savas 9. klases mīlestību. Es zinu, ka iespējams viņu vajag izmest no sirds un no galvas, bet es to vienkārši nespēju. :-(