Kāpēc man jau kuro vakaru ir šī sajūta ? Man ir karsti, bet es drebu zem segas.
Drusku atklāšos jums savās domās..
tātad vai jaunībā ir jāizmēģina viss vai kā nodzīvot precīzāk, labāk nodzīvotu dzīvi ?
Runāšu šoreiz par sevi, bet, varbūt arī jūs kaut ko saskatīsies..
“Pircēji veikalos ar acīm nolaiza vienu preci aiz otras un noliek gandarīti tos atpakaļ plauktiņos’’
Neesmu prece, bet cilvēks taču kā, lai sevi savieno un sanāk man tāds reizrēķins-
radošais gars x mietpilsone = tēlu pielaikošana, tos nemaz nenopērkot.
Un kamēr es sevi meklēju visur un nekur, es nositīšu laiku ar vietām, lietām līdz atradīšu kaut ko labāku, ko darīt ?!
Mietpilsone – stereotipu plāna izpildītāja, klasisku lietu izpildītāja (iemīlies, precies un tev būs bērni kopā ar pienākumu un darbu), bet vai to gribu es, esot gļēvai, vai baidoties no kauna, kuru saņemšu, ja neizpildīšu sabiedrības instrukcijas, kuras, piem. paredz zīmogu uzspiešanu uz pieras, ja līdz 25 gadu vecuma nebūšu izgājusi tautiņās ?
Nē, es esmu brīvs gars un mani nevar nosodīt, tāpēc ka es tikai meklēju sevi un spēlējos ar tēliem, lai atrastu savu vietu šajā plašajā pasaulē.