vīrietis mājā - tas ir haoss

Manējais ir samērā kārtīgs, bet ēst gan neprot sev neko pagatavot un traukus arī nemazgā! Tas viss jādara tikai un vienīgi man , lai cik es nogurusi vai slima būtu. Kad ciemojos pie viņa ģimenes, redzu kāpēc tas tā - mamma katru brīvu brīdi stāv pie plīts un kaut ko gatavo, lai lielajai ģimenei ir kkas ko ēst. Ja arī visi nav uz pusdienām vai vakariņām mājās, katlos un pannās VIENMĒR ir atstāts kaut kas ko uzcept, pārsildīt utt. Tas arī ir vienīgais, ko viņi visi 3 brāļi prot, nu labi, ja galīgi nekā nav, ledusskapi atvērs un maizīti uztaisīs, bet tas arī viss! Tāda tā mammas audzināšana, redzu, jau ka man nav lielas jēgas draugu pāraudzināt!

es tā arī pasaku - es nomazgāšu traukus, tu izmazgā istabu. vai arī, ja man jāstrādā, bet viņam brīvdiena, pasaku, lai savāc māju pa dienu. kad esmu pateikusi, tad vienmēr ir izdarīts, bet pats gan reti iedomājas pirmais. bet es to esmu pieņēmusi kā normu, ka man ir jāpasaka vai jāpalūdz. labāk ir abiem reizē darīt - viens kārto virtuvi, otrs istabu vai kaut kā līdzīgi.
bieži arī saku, lai savāc kaudzē samestās drēbes, ka man tas nepatīk. tad tas arī tiek izdarīts.
ēst gatavot mēs abi diez ko nemākam un tāpēc bieži to darām reizē vai arī pamīšus deleģējam viens otram pienākumu gatavot.

Pffff, mana ar līdzīgi. Draugam netraucē nekārtība istabā. Es jau ar neesmu nekāda perfektā bet man brīžiem izbesī.. Bet viņš toties māk ēst gatavot ( nu labi neko krutu bet tomēr ) un traukus ar mazgā tā kā par to nav kašķu. Istabu gan neprot smuki sakārtot. Izmazgāt var jau pasaku... Tur jau laikam neko nevar mainīt :D

Es pat nezinu, ko lai ar savējo daru. Viņš no bērnības radis, ka mamma visu viņa vietā dara, tapēc viņam liekas, ka tā arī jābūt, ka es viena visu vāķīju aiz mums abiem (e) Nekad nav dzīvojis viens, namāk pat neko lāga uztaisīt. Kartupeļus pat izvārīt nevar. Bet tas vēl tā. Viņš aiz sevis NEKO navāc. Trauki jāmazgā man, jo redz viņam riebjoties. Tajās reizēs, kad izdodās pielikt pie dažu trauku mazgāšanas, pukst vēl ilgi. Drēbes skapī pats atpakaļ nesaliek, tikai samet visu uz krēsla. Kaudze aug kamēr es nesavākšu. Tapat ar visādām krūzēm un citiem štruntiem, ko pie datora sakrauj. Nespēju visu paspēt novākt. Un vēl uzdrošinās man uzbraukt, kāpēc es neko nedaru, neko nesavācu. Veļas mašīnu arī nemāk ieslēgt un natsakās iemācīties. Pats trakākais ir tas, ka pagaidām dzīvojam ar viņa vecākiem. Tā nu snāk, ja es atsakos kaut ko darīt, lai pats beidzot pakaļu no datora paceļ, viņš parasti prasa mammai. Un zinie, viņa arī bieži vien izdara, kaut draugam 30 nav aiz kalniem :-| Rokas nolaižās, jo nekādi nespēju viņam ieborēt, ka ir jāpalīdz mājas darbos :-/

Ar mani dzīvojot kļuvis kārtīgāks - drēbes nekur nenomet un netīrās uz vannas istabu aiznes, savus netīros traukus arī aiznes uz izlietni, miskasti iznes. Vairāk neko nedara, jo tas ir manos pienākumos.

ārprāc, madmoseille koments vsp mani nosita.. es ar tādu nebūtu, goda vārds.. vnk padomājot par nākotni, pirmās asociācijas - vecis guļ uz dīvāna, apkārt mēsli.. sieva pārstrādājusies nāk mājās, vāc aiz viņa, gatavo, bērnus audzina.. ne dzīve, bet elle!
Es gan ar savējo vēl nedzīvoju kopā, bet tad, kad paliekam pie manis vai viņa, viss vnm tīrs.. ēst gatavo, māju kārto, traukus mazgā,drēbes tīras.. man tik mazliet jāpalīdz viņam

Man arī radās tāda pati aina acu priekšā,kā pipelsīnam.Un ar tādu slinku cūku es kopā nevarētu būt.Man tas nav pieņamami,ka es tikai tīru,bet viņš sēž un spēlē datorspēles.Man tas būtu labs iemesls šķirties.Lai turpina sēdēt ar māmiņu pie pakaļas,kas vienmēr visu viņa vietā izdarīs.
Manējam jau no bērnības audzināts palīdzēt.Tāpat kā viņa brālim.Abi paši var gan sev ēst uztaisīt,gan savākt aiz sevis.
Mums šobrīd arī ir darba dalīšana-es uztaisu ēst,viņš nomazgā traukus.Vai arī-es izsūcu un izmazgāju istabas,viņš iznes miskasti un noslauka putekļus.Viss normāli.Man šķiet,ka tas ļoti nāk no ģimenes: ja dēli ir redzējuši kā mājās māte visu dara un tēvs tikai skatās TV,tad viņiem tas šķiet normāli arī savā dzīvē.Vai arī,ja māmiņa visu dzīvi aptekājusi,lai tikai dēliņi nepārpūlas-arī tāds pats iznākums beigās,ka dēliņi tālāk domā,ka draudzenes visu viņu vietā darīs.Jo kkā neesmu redzējusi gadījumus,kad strādīgā ģimenē,kur visi visu dara izaug tādi sliņķi.

Tapec mani puisi tika audzinati citadi-jau pavisam mazini visu kartoja aiz sevis,macijamies taisit est uttLoti patstavigi jau loti sen!!!Kadreiz varbut pat ir labi ,ka mamma nav blakus!! |-)
Kadreiz sievietes ari loti nekartigas-kapec virietim butu javac aiz vinas? :-O
Man vispar liekas,ka visu ta sakarigi noliek atpakal ,ka bijis,piemeram ,kapec drebem butu vispar jabut uz gridas? :-D tad si problema atkristu!!

Manējais uzskata, ka mājas sakopšana un gatavošana ir sieviešu pienākums, un viņš neko nevēlas darīt. Tā nu nesen piedāvāja sākt dzīvot kopā, bet es pateicu, ka nedzīvosim kopā, ja viņš gribēs dzīvot kā viesnīcā! Neesmu nekāda kalpone, ja pie tam vēl arī pelnu (un rēķinus kopā maksāsim).

Tā nu tagad puisim ir pārdomas.

Vienreiz viņam tā arī nopietnā tonī pateicu, ka nevēlos šādu dzīvi nākotnē. Toreiz laikam aizdomājās mazliet, kaut ko centās palīdzēt, bet nu jau sen laikam aizmirsies, atkal viss pa vecam. Vienreiz dusmās nosaucu par memmesdēliņu. Kā viņš apvainojās :-D Tā nu es cīnos. Iespējams varētu būt vieglāk, kad sāksim atseviki dzīvot, jo nebūs vairs mamma pie sāniem, kas visu izdara.

Manējais tieši agrāk bija kārtīgāks, jo pašam par kārtību bija jārūpējas, tagad pierada, ka arī es esmu :D es tomēr vairāk kārtoju, bet viņu arī dresēju,ja tā var teikt :D
šodien atbraucu no kursiem un viss sakārtots (l) kā zinādama, ka pelnījis, viņam saldumus sapirkos :)

Tagad, kad dzīvojam kopā, vīrs tieši kārtīgāks palicis, jo zina, ka man nepatīk nekārtība. Un mums nav problēmu ar darbu dalīšanu. Es slauku putekļus, mazgāju drēbes un gatavoju, bet mīļums sūc putekļus, mazgā grīdas. Tā kā esmu slima, pašlaik virtuvē vāra zupu.
Protams, kad nestrādāju, mājasdarbi bija manā ziņā. Bet tāpēc, ka uzskatu, ka citādi tas nebūtu pareizi.

man gan ir pedants un katru dienu uzkopj visu.