pirmais un vienigais..

Ja runa butu par mani tad laikam tomer ir labak ka ir bijusi ari citi- jo savadak vienmer butu ta zinkaribas sajuta- ka ir ar citiem, un gribetos pameginat.. :-P (t)

un , ja nu viņam parādīsies ziņkārības sajūta..?

man ir dalītas jūtas šajā visā. Būtībā,es šobrīd nožēloju savas pirmās attiecības. uzskatu,ka viņas bija par agru,nevajadzēja tā darīt. un arī šajās attiecībās viņas ir sagādājušas problēmas. tā kā principā-jā!, es nožēloju savas pirmās attiecības.

Draugs man ir pirmais un NEKO nenozeloju (l)

bet jā piemetināšu,ka dzīvē viss notiek tā kā tam ir jānotiek,tāpēc es neiespringstu uz to,ka šobrīd uzskatu,ka tā bija kļūda.

un par to pamēģināšanu ar citiem :D Agrāk iezagās tāda doma galvā,bet šinīs attieciibās vairs nē.

Uz to jautajumu, es atbildetu - uzkraju pieredzi, Tevi gaidot! :D

Neko neesmu nozelojusi. Ja nu vienigi to, ka tik agri satiku savu Mr. Big..pec mana dzives plana man vel vairakus gadus vajadzeja patrakoties apkart :D

Oga- es jau vinam ari neesmu pirma :-P :-D

Esmu kopā ar savu vīrieti,un viņš man bija pirmais un es viņam arī.Lai gan attiecības man bija arī iepriekš pārgulēt nepārgulēju ar bijušajiem.
Nezinu, teikt,man pat reizēm bail,ka mūsu ceļi varētu šķirties, jo neesam pa īstam izbaudījuši jaunību.

neteikšu, ka man ir bijuši baigi daudz puiši pirms manējā!
Man viņi tāpat neko nenozīmēja, ko nevar salīdzināt ar draugu, tāpēc, nē nenožēloju, jo tā kā man ir ar draugu man nav bijis ne ar vienu citu puisi līdz šim! (l)

Mēs viens otram esam pirmie un vienīgie. Pagaidām viss forši, bet nu, gjau kādreiz viss beigsies, gribēsies kko jaunu utt.. forši jau būtu, ja varētu visu dzīvi jauki nodzīvot, bet es tādām lietām neticu

āaaa, ne tā izlasīju. :D

Es neko nenožēloju. Ar pirmo draugu kas sāku satiktie, tad tāpat zināju, ka tā ir tikai aizraušanās!
Vnk pazīstot sevi, es zinu, ka man uznāktu tā sajūta, ka kko esmu palaidusi garām.

Varu teikt tikai to,ka ar laiku rodas ziņkāre. Ne jau tāda zvērsika, bet vienkārši-ziņkāre.

Draugs domā, ka esmu viņa īstā, bet nebūt ne pirmā un vienīgā, viņš man ir pirmais un pagaidām vienīgais, bet nedomāju, ka tas īstais.
Cik aizraujoši :-D

Es neko nekad neesmu nožēlojusi...tie bija skaisti mirkļi un tādi tie arī paliks... :-)

Ar bijušajiem neesmu nevienu pārgulējusi,lai gan tas varēja notikt :-) Tāpēc-tagadējais mans puisis man būs īstais un vienīgais,zinu,ka gribu,lai šis cilvēks ir man pirmais..prieks,ka esmu tā noturējusies (l)
Par to-es viņam būšu vai nebūšu pirmā,nezinu (lai gan liekas,ka tā būs-pēc uzvedības un sarunām spriežot),jo atklāti par šīm lietām vēl neesam runājuši :-) Bet jūtam,ka drīz šī lieta notiks darbos :-D
Domāju,ka viņš man varētu sākumā nemaz neticēt,ka savos gados vēl neesmu nevienam atdevusies :-D

Manējais jau gandrīz piecus gadus ir pirmais un vienīgais! (l) Lai gan, protams, visādas domas nāk prātā, cenšos tās aizgaiņāt, jo esmu laimīga ar viņu.

Es gribētu, lai mans puisis iepazīst kādas citas vāveres pirms manis, jo, lai puisim es pirmā - nē negribētu. Un tagad man arī nav puiša :-D
Vienīgais, ko nožēloju, ka sāku pārāk ātru seksuālo dzīvi, varēju jau tomēr pagaidīt, kādam nozīmīgākam čalim atdot sevi, bet nu kas padarīts, tas padarīts. (t)

kad vel biju nepilngadīga gribēju savu īsto un vienīgo,domāju,ka tādu esmu satikusi,bet tomēr izšķīros.es savā dzīve neko nenožēloju,kā bijis tā bijis.manas domas tomēr ir tādas,ka vajag satikties diviem jau nobriedušem cilvēkiem ar zināmu pieredzi.jo tad jau zin ko no otra grib. (l)

Es savējo sagaidīju, bet viņš mani nē :-D Bet tas laikam tādēļ, ka mums liela vecuma starpība :-D