Tagad es sapratu, svētā, man arī tas ik pa laikam ienāk prātā. neatceros, par kādu gadījumu vēl bija runa te Latvijā, bet pēc viena tuva cilvēka nāves izteicās kāda sieviete (tiešām neatceros neko no tās situācijas, tas bija ļoti sen, bet viņas vārdi man ļoti iespiedušies atmiņā) - viņa stāstīja, cik viņai ļoti sāp šī cilvēka nāve, bet vēl vairāk viņu sadusmojot apkārtējo pārspīlētā un uzspēlētā reakcija, gandrīz vai ieceļot aizgājēju svēto kārtā, jo mums katram ir savi trūkumi, vājības, kļūdas utt., un tas ir jāņem vērā, ka mēs esam tikai cilvēki.