vienai vai attiecībās?

Esmu attiecībās ar sevi (l) īstenībā apbrīnoju sevi, ka ir tik labi būt vienai! Kad šķīros, tad likās, ka pasaules gals klāt- kā es viena vispār izdzīvošu :-D Man patīk, ka nav greizsirdības scēnas un atskaitīšanās. Eju un nāku kad gribu un kā gribu! :-P
Bet vispār, līdzīgi kā bai-bai - pietrūkst tas fiziskais kontakts ar vīriešu kārtas pārstāvi! Ja nu ir tas, tad viss ir ideāli! (l)

Esmu attiecībās ar sevi :-P Izbaudu šo laiku, kad esmu viena, ka varu īpaši sevi lutināt, veltīt laiku sev un ne tikai vienam, bet daudziem apkārtējiem - draudzenēm, draugiem. Bet ja rīt pie durvīm klauvētu mīlestība, tad protams, priecātos par to. Jo tomēr jau it kā gribās kādu, kurš mani dēvētu par savējo, īpaši lutinātu.
Bet būt vienai - ar nav vainas :-P

ha, pelnrušķīt, pilnīgi vienāds sanāca pirmais teikums :-D

chocaholic, es ar draudzeni vienreiz runāju par to, ka nafig facebook nevar uzlikt pie attiecību statusa- with myself :-P

Esmu attiecībās, lieliskās attiecībās (l)
un es tiešām esmu tāds cilvēks, kuram vajag kādu blakus... nebija slikti arī būt vienai, bet tomēr kaut kas pietrūka. Un tagad man nekas vairs netrūkst :-)

Kad biju viena, jutos labi - neraudāju un depresiju arī nebija :D
Bet kopš zinu, kas ir nopietnas attiecības, nebūtu vairs apmierināta ar būšanu vienai. Jo man vajag to otru, jo citādāk patiešām esmu tā kā pusīte - kaut kas pietrūkst |-)

Kad biju viena kādu laiku, man bija nenormāls besis!Tad, kad biju attiecībās, kādu laiku lidoju no laimes, bet pēc gada pusotra jau tā viss bija noriebies, ka sapratu, cik vienai tomēr ir labi!Tagad esmu ar vienhu kāju tur, ar otru tur, un laikam tik nelaimīga savu dzīvi neesmu bijusi!

Man vienas pēc otrām ļoti ātri bijušas divas nopietnas attiecības (otras vēl joprojām ir). Kad izšķīros, ļoti, ļoti negribēju būt viena, bet ja tagad paliktu viena, tad kādu laiku noteikti man nevienu nevajadzētu :-D Nopirktu suni un dzīvotu. Bet es ceru, ka tāds brīdis nepienāks, jo attiecībās viss ir ok.

Viss ir skatoties no tā, kādas ir attiecības. Labāk ir būt vienai nekā attiecībās, kuras visu laiku rada problēmas - strīdi, pārāk daudz stresa utt. Man nav vajadzīgas attiecības ķeksīša pēc - man vajag, lai attiecības būtu labas un nepadarītu mani sliktāku. Šobrīd man tādas ir un jūtos labi.

Man līdzīgi, kā Santa Brien! :)
divas nopietnas attiecības pēc kārtas.
Sagājām kopā dienā, kad izšķīros no ex :)

Friggin Awesome, man patika, kā Tu uzrakstīji! tas bija tas, kas man šorīt bija jāizlasa ;-)

es nezinu, kā ir būt vienai. jau no 15 gadiem man ir bijušas attiecības. esmu bijusi viena labi, ja uz pāris dienām.

Lai gan šobrīd neesmu attiecībās ne ar vienu, tas neliedz man būt laimīgai. Jo dzīve jau neapstājas, ja man nav neviena pie sāniem. Es turpinu dzīvot, priecāties, smaidīt un smieties.Neesmu tāda, kas nevar dzīvot bez attiecībām. Un pat esot attiecībās es sevi nekad neesmu ierobežojusi vai jutusies ierobežota no otra cilvēka. Dzīvoju ar tādu domu kā minēja - Friggin Awesome. Un kaut kur dziļi sirdī urda tāda doma,ka šajā dzīvē es īsti neesmu piemērota ilgstošām attiecībām.

es arī viena labu laiciņu :-) un laimīga :-)

es gaidu princi :-D bet, ja nopietni gribu pa īstam iemīlēties, un lai ir sajūta, ka tas ir tas, ko es gribu :-)

Man ir labi manās attiecībās, kurās mēs vispirms katrs esam individualitāte un tikai tad - pāris. Neplānoju savu dzīvi pakārtot tikai attiecībām un tā man patīk. Droši vien, ja mana pieredze būtu ar greizsirdīgu, kontrolējošu čali, kurš "katru brīvo brīdi grib pavadīt kopā ar mani", es traka paliktu. Un, visticamāk, izvēlētos dzīvot viena.

es neesmu bijusi viena kopš 17 gadiem, tas ir 6 gadus, un patiesībā, šobrīd mani pārņem sajūta, ka gribas pabūt vienai, it kā jau viss ir labi attiecībās, bet mani tās sāk apgrūtināt! un tas nav labi!
Bet man vienmēr ir bijis tā, ka nav bijis pārtraukumu nākamais vīrietis uzrodas esot iepriekšējās attiecībās un tad es mokos, jo krāpt ir pret maniem principiem, bet palikt kopā ar kādu kurš ir tikai ''labs cilvēks'' man arī īsti negribas, šobrīd ir tieši tā pat, esmu kopā ar jauku vīrieti, bet esmu iepazinusies ar puisi, kurš ir vēl jaukāks, bet es ceru ka tā ir tikai tāda mirkļa vājība!

Attieciibaas, ja ir taads puisis kaa man... :) varu palauties, zinu ka daudz kas man pasai nav jaadara- visu izdariis vins..ja ir kaadi paardziivojumi, visu varu izrunaat ar vinu- nav vajadziigas nekaadas draudzenes, kuraam nevar uzticeeties..taa vnk vieglaak dziivot..

Attiecībās.
Protams,ka ja būtu viena,nost nemirtu,taču tomēr-attiecībās jūtos labāk.

Pēdējos 5 gadus nemitīgi biju attiecībās. Iepriekšējās attiecības beidzās, un es uzreiz sagājos ar savu nu jau tagadējo ex.

Pusotru gadu esmu viena, aizgāju. Sākums bija grūts, likās- nu kā es tā, viena. Bet ar laiku pieradu, iemācījos un mācos vēl tagad dzīvot viena, tikt galā ar visu pati, mācos būt sev interesanta, jo apzinos, ka tikai tad būšu interesanta arī otram, ja man būs pašai sava dzīve.

It kā viena, bet visu šo pusgadu man apkārt ir vīrieši. Eju uz randiņiem, pa vidu bija neveiksmīgs sakars, no kura daudz mācījos.

Pašlaik tiekos ar kādu vīrieti, paralēli pinas vēl divi citi, pret kuriem man ir stiprākas jūtas un pievilkšanās, kā pret šo, tagadējo, bet tie divi ir pagātne, bet šis- mana tagadne, iespējams, nākotne.

Atklāti sakot, man ir sajūta, ka neesmu gatava vēl attiecībām. Gribu sevi pilnveidot un izbaudīt brīvību un priekšrocības, ko sniedz dzīve bez attiecībām. Bet iespējams vienkārši nav satikts Īstais, tāpēc es piebremzēju.

Kļūdiņa- pusgadu nevis pusotru gadu esmu viena.