Intresei

Neticu.

JĀ, TICU DIEVAM!

Nekam neticu.

Es neteikšu, ka esmu ticīga, tomer, tam ka Dievs pastāv un eksistē es ticu...
Gan jau ka zin viņš par mums visu un nosaka to mūsu likteni, man Dievs ļoti saistās ar vārdu liktenis..
tā lūk.. tas ir ļoti individuāli katrai, man liekas! :)

Es paļaujos un ticu tikai uz sev

Neticu, paļaujos uz sevi.

tb tikai sev

Es ticu ,ka ir kada speciga energija kas palidz vadit manas domas!!!
Ipasi to jutu pedeja laika! :-)

Ticu Dievam, bet neuzskatu, ka ir nepieciešams iet uz baznīcu,lai Viņam to pierādītu. Kas nākotnē radīs man ļoti lielas problēmas ar draugu un viņa ģimeni :-/

Neticu visam tam,ko baznīca sludina un,kas viņu grāmatās rakstīts.
Es ticu tam,ka ir kāds spēcīgāks spēks vai enerģija,kaut kas ko cilvēki nezin un nemaz nevar nosaukt kkādā konkrētā vārdā.
Vispār nevaru tā jēdzīgi paskaidrot,bet Dievam neticu.

īsti neticu, bet kaut kāds augstāks spēks ir, kas nosaka to, kas notieku. Nezinu gan, vai tas ir Dievs vai kas cits.

Nu laikam no manis ir visa pa druskai... :-D Ticu Dievam,ka viņš ir un man palīdz,bet man arī pašai kaut kas jādara un tad arī Dievs palīdzēs. Reizēm uzskatu,ka liktenis(Dievs) ir tas kas saved kopā piem.mani ar mīļoto vīrieti... ;-)

ticu Dievam, kurš ir neatkarīgs no baznīcas un bībeles :)

esmu audzināta tā,ka jātic..

bet pēdējā laikā es sāku ticēt liktenim un tam,ka viss būs tā,kā tam ir jābūt..

un bāc,es tikko sagruzījos klausoties to hurts dziesmu stay.. mani riktīgi paķēra.

metenes no cosmo tusiņa sapratīs.

Neticu dievam! vēl vairāk neticu baznīcai un mācītājiem!

Ne ticu, ne neticu. Vienkārši nedomāju par to.

Nesen izlasīju izteicienu - lūgt Dievu, kad dzīvē sākušās problēmas ir tas pats, kas lūgt Edisonu, kad izdegusi spuldzīte.

ticu un paļaujos.

vairs nezinu.

Arī es ticu un paļaujos

nezinu, es ar īsti ne ticu, ne neticu :)
Man patīk aiziet uz baznīcu un tā, bet es tādēļ neteiktu, ka ticu...
nezinu, laikam īpaši par to nedomāju :-)