ģimene

392

Reģ: 29.01.2009

Skatos galeriju draugos un hops pārsteigums 2 kursa biedri aprecējušies,un pirms kāda mēnēša abiem piedzima bērniņš. Tāds prieks mani pārņēma. (l) Kāzas vienkāršas,nelielas. :-D Kāpēc es to rakstu?Jo aizdomājos par to,ka laikam piekrītīšu tam,ka tāda īsta ģimene ir tad,kad aprecas. Zinu pārus,kuri ir kopā un ir bērniņš,bet ziniet man tas kaut kā neliekas tik dziļi un vienojoši. Neapšaubu,ka ir mīlestība utt. Bet laulības un bērns tas man liekas ir vērtīgi,nopietni. Jo reizums es kaut kā nenoticu,mūsdienu jauniešiem,kas tā dzīvo kopā un ir bērns.Man laikam joprojām tā laulībam ir būtiska. Un zinu,ka uz tiem cilvēkiem,kas precējušies skatos savādāk,kad vēlāk piesakas bērniņš!Jūsu domas par ģimeni bez juridiska spēka un par tiem,kas oficiāli precējušies?!

25.01.2011 20:03 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Respektīvi, mēs pielāgojamies vīriešiem (jo pašas nebildinam). Ja viņi nebildina, mēs sakam,ka ir labi tā,kā ir (jā, es ar tā teicu), bet, protams, ka tas nav labi un man nesaprotams, kamdēļ vīrieši tā baidās no oficiālām saistībām. Ja jau tā mīl, grub bērnus-kādēļ šī sieviete nav pelnījusi viņa uzvārdu?

26.01.2011 15:37 |

Ju1

1383

Reģ: 03.10.2010

visi tik uzsver to, ka vechi taadi un shitaadi, bet juus padomaajat arii par to, ka tagad ir visai gruuti laiki un daudziem nemaz nav taas finanses, lai riikotu taas kaazas. piemers, mana beernibas draudzene tik ljoti gribeeja appreceeties, ka appreceejas praktiski ar pirmo dzeku, kas vinju bildinaaja un kuru maz pazina (crazy), tika panjemts krediits 2000 ls veertiibaa, un ko juus domaajat, abi seez bez darba, uz kakla veel beerns un abi ir nelaimiigi. Nu i nafig!

26.01.2011 15:39 |

graacija

392

Reģ: 29.01.2009

meitens man liekas,ka daļa vīrieši baidās no saistībām,bet otrs iemesls ir nauda.Mēs gribam lielas kāzas,tā lai pašiem ir ko atcerēties! Un finases ir vienīgais,ka mūs attur. :-D un nesakiet,ka var uztaisīt kāzas pa 100Ls,var jau bet priekš mums tas nav nopietni.Tāda ir mūsu vīzija par kāzām-lielas uz 2-3 dienām! :-)

26.01.2011 15:41 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Neiet runa par tusiņu-kāzas.
Iet runa par oficiālu saistību noslēgšanu kā tādu.
ja cilvēkam nepietiek prāta un saprašanas,ka nav jāņem kredīti,lai uztaisītu ballīti, tā nav šī procesa vaina, bet gan pašu.

26.01.2011 15:41 |

LEP

759

Reģ: 29.01.2009

principa man idealais ir nonakot lidz kazam saprast, ka patiesam ar to cilveku velos but kopa visu muzu
lai gan tas tiesam izklausas baismigi, jo nekas nav muzigs, tomer ticu,ka var atrast tadu cilveku sev blakus,ar kuru ari pec 5 izaudzinatiem berniem un 30 kopa pavaditiem gadiem butu tik pat labi un mili ka sakuma:)

ehz,ka to gribetu...
laikam pagaidam vel gaidu...

ar draugu esam runajusi, un abi uzskatam ka bernus tikai pec kazam,bet es nejutu to,ka vins varetu but sis cilveks.... (e)

26.01.2011 15:43 |

Ju1

1383

Reģ: 03.10.2010

jaa, bet pastaav veel viedoklu atshkiriiba, es piemeera, negribeetu greznas kaazas, gribeetu bez maz vai vnk iet uz sarakstiities un viss, bet maneejais grib skaistas kaazas, ar visiem radiem ar antiiku auto utt...bet tagad vinsh to nevar atlauties, taapeec nekas nenotiek. Taa kaa katra situaacija ir ljoti individuaala un ir katra pasha zinjaa. Ne mums spriest par to vai kaadam ir jaaprecas vai nav. Un katra leemums, kas tiks pienemts buus vispareizaakais un teikt preteejo ir tikai aplami un nepareizi.

26.01.2011 15:45 |

kate

1720

Reģ: 29.01.2009

"Ja viņi nebildina, mēs sakam,ka ir labi tā,kā ir (jā, es ar tā teicu), bet, protams, ka tas nav labi"
Man gan ir labi tā kā ir! Protams, es priecātos par bildinājumu, bet oficiālas saistības, kas te tik bieži izskan, man nav galvenais!

26.01.2011 15:46 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Protams, nav galvenais (tad diez vai kāda vel būtu attiecībās). Bet svarīgi un liecina par vīrieša spēju uzņemties atbildību (labi, saprotu 3 /4 gadi vel ir pētīšanas process, iepazīšana)-tālāk, jau jābūt skaidram tomēr).

26.01.2011 15:50 |

kate

1720

Reģ: 29.01.2009

Mums galīgi nesakrīt viedokļi šajā jautājumā! :-)
Man ir citi kritēriji pēc kuriem spriežu par spēju uzņemties atbildību. Un jā, mēs esam kopā vairāk kā 4 gadus!

26.01.2011 15:56 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Tas jau nekas,ka neskrīt. Es arī domāju vienu, bet dzīvoju taču savādāk, jo ne manos spēkos kaut ko mainīt (eh, bet slikti nebūtu) :-D

26.01.2011 15:58 |

Rollīgā

341

Reģ: 18.11.2009

Manu kursa biedreni puisis bildināja kad viņi bija kopā tikai 4 mēnešus. Visi priecājās,bet es domāju- cik stulbi,ne viņi viens otru īsti pazīst,nekā,viņi pat kopā nedzīvo,abi vēl mācās- VIDUSSKOLĀ... Kāzas,nu tas ir kaut kas nopietns,kaut kas ļoti skaists... es negribētu precēties,man tas nav vajadzīgs. ;-)

26.01.2011 16:01 |

Solch

182

Reģ: 29.01.2009

Visus komentārus neizlasīju, bet atcerējos, ko lasīju kādā žurnālā.

Kāda sieviete tepat no Latvijas stāstīja, kāpēc viņa ir laimīga, ka apprecējās ar savu vīru.

Sākumā, protams, laimīga, ka būs viņa sieva utt. Bet pēc kāda laika ar vīru notika nelaime, viņš bija slimnīcā, laikam pat komā. (Neatceros, jo pasen lasīju).

Un viņai bija tiesības un vairāk priekšrocības kaut ko teikt, iebilst vai nolemt tikai tāpēc, ka viņa ir SIEVA! Parasta draudzene nevarētu jaukties.

Viņa teica, kaut nevienam tā negadītos, bet tomēr laulības saitēm ir nozīme arī nelaimē.

26.01.2011 16:35 |

graacija

392

Reģ: 29.01.2009

skaabene Tev teksts parāda cik svarīga ir sievas loma,nevis parasta draudzene! ;-)

26.01.2011 16:38 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Varu no savas dzimtās puses reālu stāstu izstāstīt-cilvēki nodzīvoja kopā 20 gadus (vīrietis bija šķīries, pirmajā laulībā 2 bērni), nebija precējušies, bērnu arī nebija. Vīrietis pēkšņi nomira. Testaments nebija sastādīts. Bērni izlika no tēva mājām sievieti, un likumīgi-jo viņai nekas nepienācās,jo oficiāli-viņa skaitās svešs cilvēks, bet bērni-paši tuvākie.
kaut reāli-sieviete bija viņam tuvākais cilvēks, bet bērni-atskrēja tikai tad,kad kaut ko vajadzēja.
Jā, šis arī ir viens mīnuss.

26.01.2011 16:43 |

Miriamy

276

Reģ: 05.01.2011

Man liekas, ka galvenais, lai diviem cilvēkiem pastāv savstarpēja cieņa, mīlestība un līdzīgs skatījums uz dzīvi. Visam pārējam ir salīdzinoši maza nozīme.
Pati tuvākajā laikā nevēlos precēties un nezinu, vai vispār kaut kad vēlēšos.
Manuprāt, kāzas ir visai dīvains un brīžiem pat traģikomisks pasākums. Nemaz nerunājot par vecmeitu un vecpuišu ballītēm.

26.01.2011 17:01 |

kd1332

536

Reģ: 06.08.2010

Apprecējāmies kad abiem bija 26 un priecājos, ka ne ātrāk. Tas likās īstais laiks. Tāpēc arī pieņēmu aprīlī bildinājumu un jau jūlijā svinējām kāzas- nevilkām garumā. Nu bērniņa mums gan vēl nav, diemžēl :-/ .
Šogad jūlijā jau būs 3 gadi laulībā.

26.01.2011 17:26 |

Solch

182

Reģ: 29.01.2009

Burbuļgalva, tāda jau tā doma arī ir - viņi ir ģimene un tikai ģimenes loceklis var tajā situācijā kaut ko darīt, ja vīrs ir komā un pats nevar neko iebilst vai pateikt...

;-)

Man gan pašai tādas pieredzes nav, jo esmu draudzene un mums, paldies Dievam, nav bijušas nekādas nelaimes.

26.01.2011 17:38 |

Gardumina

1475

Reģ: 05.01.2010

Kopumā ļoooti patīkami lasāma diskusija - paldies! (l) :-)

26.01.2011 17:41 |

pikolinos

529

Reģ: 01.11.2009

Manuprāt, apprecēties vajag arī tāpēc,lai nelaimes gadījumā jūsu kopdzīvē sasniegtais nenonāk svešās rokās,tikai tādēļ,ka attiecības nav nokārtotas juridiski.

26.01.2011 19:24 |

Julien

879

Reģ: 29.01.2009

nav tā, ka man būtu jebkādas negatīvas domas par ģimenēm, kuras nav nokārtojušas juridiskās formalitātes. manās acīs tas nekādā ziņā nemazina ģimenes vērtību.

bet savā dzīvē gan es noteikti vēlētos visu tādā "tradicionālā" garā - vispirms kāzas, pēc kāda laika bērni. bet spriest var daudz ko - tā kā pašlaik es neesmu attiecībās, bet tā nosacīti īstā meklējumos, tad man vismaz pagaidām nav ne jausmas, kā varētu izvērsties mana dzīve šajā jomā.
vienīgi piebildīšu, ka es esmu tas tips, kas mierīgi varētu apprecēties kādu pus gadu pēc sākšanas būt kopā (tas gan ar noteikumu, ja es to cilvēku kaut kādā mērā iepriekš būtu pazinusi). :-D

26.01.2011 19:42 |