ģimene

Tēma laba.
Ar draugu esam kopā 2 gadi un pārus mēnešus. Ir bijusi runa par bēniem un kāzām. PROTAMS,ka pēc tam,kad beigsies studijas, būs darbs un patstāvīga dzīvesvieta. Negribētu arī precēties ātrāk par 25 un bērnu ap 30 gribētu [šeit nu mūsu domas sakrīt]. Ok, pirmais bērniņš 30 gados liekas bik pa vēlu, bet tad vmz dzīvē ir lielāka stabilitāte. Un PROTAMS,ja mēs vēl tad būsim kopā :-D (l)

es arī domāju, ka tad ja apprecas ir ģimene.
draudzenes var maninīt kā zeķes, bety sieva jau ir pac=visam cits statuss

Esmu par precībām un tai sekojošu ģimenes plānošanu :)
Šķiet mūsdienās tas notiek retāk, jo cilvēkiem ir bail no
1. atbildības
2. no kļūdām (savu/citu - pamanīju, ka meitenes ir kā trakas uz to precēšanos..bet nav gatavas uz reālu ģimenes dzivi).
Patīkamāk skan dzīvošana kopā ar ''vīru'', nevis ''bērnu tēvu'' :D

njā, man arī tas liekas jocīgi (protams nezinu visus iemeslus, bet kā no malas izskatās paziņu lokā)- cik daudz ir tādu pāru,kad meitene paliek stāvoklī uzreiz apprecās (ar lielāku vai mazāku punci)- tad tas tiešām liekas, tikai dēļ bērna..un metiene taču pati nevar izbaudīt pilnībā kāzas, manuprāt.

man māsa ir ļoti ilgi kopā ar savējo, nu jau ir 2 super puikas - bet nu arī, viss ir ļoti lielsiki, tikai nav šis oficiālais "ģimene". bērniem ir drauga uzvārds, māsa vienīgā starp saviem vīriešiem ar savu uzvārdu :-P
viņa ir bildināta, bet tā kā ir divi mazi puikas ar uzkrājumiem ir kā ir.. bet gan jau! mazie varēs piedalīties vecāku kāzās aktīvi!

Ar savējo arī esmu kopā ļoti ilgi (nu tas stāsts par bērnudārza mīlu :-D ) un esam runājuši, ka vēlētos vispirms apprecēties un tad bērnus! protams, nevar zināt, kā viss iekārtosies. jo, man liekas, ja bērns piedzimst prims laulībām- tad tās paliek otrajā plānā uz kādu laiku..

Bet cik tas būtu jauki, ka es vairs neesmu tikai meitene vai draudzene, bet SIEVA!aaaa :-)
vai saderinātā, starp citu, viņš arvien biežāk interesējas par gredzeniem un, kad miegu ciet tā neviļus novelk man gredzenu un uzvelk uz sava mazā pirkstiņa-pamēra un uzliek man atpakaļ :-D

Negribu precēties-nespēju iedomāties sevi kopā ar vienu un to pašu cilvēku visu mūžu. Tā būtu sevis spīdzināšana. Tajā pat laikā negribu mainīt vīriešus vienu pēc otra. Būs jāatrod kaut kāds zelta vidusceļš :-D

deizī... mēģini ar vairākiem, bet tā paralēli - gan jau nebūs garlaicīgi :D

Mans dzīves mērķis nav apprecēties, laulība ir tikai neliela sastāvdaļa no dzīves un kā pašsaprotams turpinājums laimīgām attiecībām:)

Man liekas ,ka tur ir tas "akis",ka ta doma-un tas tiesam ir vienigais pedejais :-O ...un vairak nekas nebus...mus baida |-) !Ne visas sievietes ir tik parliecinatas,ka sev var pateikt-es paliksu ar vinu kopa lidz muza beigam!!!To pasu es varetu teikt ar par viriesiem!!!
Tas man liekas bremze nodibinat gimeni-"ar papiriem"!!! :-)
Ja dzivo kopa ,ta "kajas paslidesana" neliekas tik tragisaka,ka ja precets!!! |-)

Tā kā man viena cilvēka mīlēšana un būšana kopā ar vienu nav sevis spīdzināšana vai kas tamlīdzīgs-tad es noteikti gribētu nākotnē apprecēties.Draudzene var būt katra otrā,bet katru otro tomēr džeks neprec.
Manās acīs laulībām ir nozīme un tās piešķir savā veidā arī statusu,jo tad es esmu vīrieša sieva.Nevis tikai viena no draudzenēm,ar kuru viņš ir izvilcis kopā vairāk par dažiem mēnešiem.
Kaut kā arī labāk šķiet,ka ir sieva,vīrs un bērniņš...

man pašai liekas,ka ja Tev gredzens pirkstā tas ir kā atgādinājums,viss Tu esi aizņemts,nekādi sānsloļi.Protams arī attiecībās bez gredzena tas nav pieļaujams,bet nezinu,man pašai liekas,ka paskatīšos uz to riņķīti un viss man ir skaidrs,nu nevar būt bezatbildīgs utt. :-)

Nedomāju vēl tuvāko 3 gadu laikā precēties. Nevēlos vēl ģimenes dzīvi.
Neuzskatu, ka noslēgta laulība ir laimes pamats, it īpaši ,ņemot vērā tendenci, ka daudzi pāri izšķiras gadu pēc laulībām. Arī tie, kas pirms tam 5 gadus kopā nodzīvojuši. Nezinu gan , kāpēc tā.
Vistrakāk man liekas , kad sievietes tos vīriešus tik ilgi apstrādā, kamēr nu viņi beidzot piekrīt apprecēties.Nezinu, cik patīkami ir būt precētai, kad zini, ka esi laulības "izspiedusi", nevis vīrietis patiesi tevi kā sievu , nevis draudzeni gribējis. |-)

Bet, mīļās meitenes, jūs to sakāt TAGAD. Nekad nevar būt drošs, ka jūs arī pēc 30 gadiem domāsiet tāpat :-) Paskatieties taču, kas notiek apkārt ar pāriem, kas ir ilgu laiku kopā. Daudzi šķiras, daudzi nešķiras, bet dzīvo kā karalaukā, un maz ir tādu, kas spējuši saglabāt cieņu un mīlestību. Tas, ka saku, ka negribu precēties, nenozīmē, ka neesmu spējīga mīlēt. Tikai mīlestība nenozīmē precības ;-)

Un? Tikai tamdēļ, ka citi šķiras, sev kaut kas jāliedz? Kā tad ar visām pārējām lietām, kas citiem mēdz neizdoties-ielas šķērsošana, smēķēšana, autobraukšana, lidošana utt!
Tad jau no visa jāatsakās :-D
Turklāt, protams, dzīvē mēdz būt visādi-nu un? Neviens tak nepakārs, ja laulība neizdosies?
Netaisos sevis nroakstīt tik tamdēļ,ka kaimiņu Zoja izšķīrās pēc 15 gadiem laulībā.

Es to saku tāpēc, ka daudzas meitenes te pilnā pārliecībā uzskata, ka laulība nozīmē garantētu uzticību un mīlestību :-)

Gemini +1

neko tas negarantē,bet tā ir augstāka vērtība nekā plikai dzīvošanai kopā!un jā Gemini +2

Kāpēc augstāka vērtība? Kam augstāka vērtība? Pamato, lūdzu :-)

Gemini +++++++ :D

Par augstāku vērtību:
1. pārim - jauns posms dzīvē
2. sabiedrībā - precēti cilvēki rada nopietnāku iespaidu
3. juridiskās pārmaiņas

paradīt citiem cik tas otrs cilvēks Tev nozīmīgs,cik vērtīgs,ka viņš nav vienaldzīgs,ka esat ģimene utt.

Tie nav nopietni argumenti. Parādīt, ka mīli, cienu utt. var arī bez precēšanās :-)
-