Sveikas!
Gribētu dzirdēt Jūsu viedokli.
Ar draugu esam kopā jau kādu laiku. Viņš nāk no ļoti labas, situētas ģimenes, audzis labos apstākļos, nekad nekā nav trūcis. Turpretī man bērnība nav bijusi no rožainajām - tētis alkoholiķis, mamma visu vilka uz saviem pleciem. Bet sirsnība mūsu ģimenē ir bijusi par spīti visam - arī tētis, kad nedzēra bija zelta cilvēks. Protams, viegli nav bijis, bet esmu norūdījusies un uz dzīvi skatos savādāk, nekā mans draugs. Nesen viņš ar nicību izteicās par manu tēti, kā es vispār varu mīlēt tādu cilvēku un vispār pateica to visu tā it kā es un mana ģimene būtu zemāka par viņējo. Beidzās viss ar to, ka sastrīdējāmies un es vnk pagriezos un aizgāju. Nopietni apsveru domu par šķiršanos, jo aizvainojums ir patiešām liels. Viņš apgalvo, ka no mušas uzpūšu ziloni. Bet man tā ir sāpīga tēma. Nezinu vai spēšu sadzīvot ar tādu cilvēku, ar tādu domāšanu un tik ļoti atšķirīgu dzīves pieredzi un skatījumu.
Bet no otras puses, citādā ziņā viss mūsu attiecībās ir kārtība...