Šodien skolā apspriedām vispusīgu tēmu - dažādi ģimenes moduļi pasaulē, tur runājam un skatījāmies video par Indiju, kur mazas meitenes izprecina, Afganistānu, Ameriku, kur nav atļauta dauzsievība, bet tiek piekopta tik un tā.. Tad sekoja uzdevums, ka katram kladē bija jāiezīmē sava ģimene.
Tad nu es sāku zīmēt, mammu, tēti, mazo māsu ( lai gan nedzīvojam kopā un mums katrai ir sava mamma, man viņa ir ģimene), opiti, omiti... Un tad es nonācu pie secinājuma, ka arī draugs ir mana ģimene.
Tad sākās protests, ka viņš jau ir tikai tavs boyfriends un ģimene nevar būt, jo neesiet precējušies. Kas tad to nosaka? Vai tad ģimene ir tikai uzvārds? Ar omi un opi arī nav vienāds, bet viņi taču ir mana ģimene. Un kāpēc vīrs skaitas ģimene? Asinis taču nav vienas. Vai tiešām tikai uzvārds nosaka piederību ģimenei?
Man tas likās muļķīgs arguments, jo es, personīgi, cilvēku, kurš man ir dārgs, ar kuru kopā pavadu savu laiku, kuram veltu sevi, domājam kopā finanses un citas lietas, gatavojam kopā un darām simtiem citu lietu, ko pat reizēm ar ģimeni nedarītu, uzskatu par savu ģimeni.
Kādas ir jūsu domas par šo tēmu? Man tiešām šie dažādie viedokļi samulsināja, par termina "Ģimene" lietojumu.