Lollipop, Tu mal tikai vienu un to pašu-skolēni bezjēdzīgi, skolotāji-neko nevaroši.
Ja skolēni būtu tik lieli dauņi-nu nebeigtu viņi skolas ar sakarīgām atzīmēm, mums te vispār sen jau tikai palīgskolas programmas eksistētu.
Man smiekli nāk, ka gadu vai 3 nostrādā un taisa tāda vispasaules pareizo uzskatu-tas taču normālā praktizējoša pasniedzēja mūžā ir tikai spļāviens jūra, ieskrējiens.
Un, nē, nejūtos ne ar ko mazāk pieredzējusi. Jau iepriekš rakstīju-sava nepiemērotība, nav citu nepiemērotība.
Zinu fantastiskus skolotājus, kas pat lielākos nebēdņus māk savākt un zinu tādus, kur priekšzīmīgie skolēni atļaujas uzkāpt uz galvas.
Kurā grupā ievietojas katrs pats par sevi var spriest.
Un,jā, uzskatu,ka skolotāja mese ir svarīgāka nekā dažas citas. Man pašai vajadzēja kādu, kas man būtu par piemēru. Tāpat tagad,kad redzu kā mazie mokās ar skolotājām, kam bijis nebijs vai viņš vispār tur ir, skumji kļūst.
Ja mazam jau pirmā saskare ar skolotāju ir negatīva, tad nākotnē tas pret pašu skolu var iedzīt aukstumu.
Bet, lai nu ko-paēdis neapēdušu nesapratīs. Tamdēļ man ar tādiem, kas tikai čīkst un vaino citus sevi stutējot troņa pozīcijā nav pa ceļam. Un par laimi-ka tādus cilvēku vaitrs nav skolā. Tā ir liela nelaime.
Valstiskā mērogā-jā, skolotāja nozīme atlagojuma ziņā arī netiek attiecīgi novērtēta. Bet arī tam ir jāpaliek ārpus klases, jo skolēni pie tā nav vainīgi.
+ skolēnam katram mājās ir sava dzīve, likstas. Ja ir problēmas ar mācībām, tam ir jāmeklē iemesls, kas vairs pat īsti nav parastā pedagoga kompetencē, bet to mēdz uzgrūzt viņiem.