situācija no manas bijušās skolas, viena no labākajām skolām rīgas rajonā, tēvs skolotājs...
8. klase, bērni envis kā bērni, viņi pat netrokšņo it neko, viņi atnāk, iekrīt savā solā un guļ kā lupatas, kuras dieva dēļ labāk nekustināt, ne vārda nevar pateikt, nevienu jautājumu uzdot un pat atbildēt uz jautājumu vai sapratāt! gada beigās, kad pasaka, ka tie, kas grib par bali augstāk uz liecības (lai pusei vismaz sekmību izvilktu), nu lai tie par visu pusgadā izņemto vielu uzraksta 5 lpp garu konspektu! To nodeva tikai viena meitene!!!! pārējiem pietika ar 2 un 3 uz liecības. PAsaki, kur ir skolotāja vaina šajā gadījumā?
Ir jāiet izlabot darbs, nākošajā stundā pēc kontroldarba viens variants ir izrunāts līdz pēdējam sīkumam, kladi var izmantot, pārraksti tur kaut vai grāmatu, bet redz, kad jālabo, visiem uznāk hroniski atmiņas zudumi 2 mēnešu garumā, bet pēc tam skolotājs ir vainīgs!
par sevi - pati ar neko no ķīmijas nesaprotu un tāda bija visa klase, jo mums sākumskolā tā pasniedzēja bija tāda nekāda... un tad jau ar bija tie gadi, kad nevienam negribējās ko pašam mācīties...
12.klasē tā kā neviens nelika eksāmenu, cita skolotāja mums mācīja savādāk, ne pēc noteiktajiem standartiem. Mēs vārījām ziepes, daudz eksperimentējām un protams ar kur tad bez teorijas, jā mēs maz ko sapratām, bet toties mums bija interesanti un visi ar eksperimentiem un visu ko tam līdzīgu pat 6 un 7 izvilkām :-)