Agucīt, vēsturi bez zubrīšanās ir elementāri labi mācīties! Pirmkārt, man ir laba galva - es tiešām nekad neesmu sēdējusi un zubrījusies, izlasu vienu reizi, paralēli vēl kādu filmu skatoties vai mūziku klausoties, un pietiek. Bieži vispār pa starpbrīžiem pirms kontroldarba tai dienā lasīju - un viss. Tāpat ar visiem priekšmetiem, es nesaprotu no kursa tos cilvēkus, kas marta vidū (!) nevar nekur iet izklaidēties, jo ''ak šausmas, jāmācās, citādi nepaspēs'', a pašiem jau gandrīz viss pabeigts! :-D
A par to runāšanu, man arī citreiz sanāk pateikt, ka neesmu mācījusies (jo neesmu arī), un galā saņemt labu atzīmi. Bet tas tāpēc, ka man veicas! :-O Godīgi - es varu izvilkt eksāmenā tieši to biļeti, kuru es zinu. Un vēl man atmiņā iesēžas viss, ko dzirdu lekcijās, līdz ar to kaut ko eksāmenā uzmuldēt liekas elementāri! (Man nav eksaktie priekšmeti, kur es pieļauju, ar pamuldēšanu nepietiktu)
Špikotāja videnē bija mans otrais vārds. :-D Bet - ne no klasesbiedriem, bet no pašai saviem špiķeriem (visvisādiem - ar roku uz rūtiņu lapiņas - septiņas rindiņas vienā rūtiņā - rekords :-D, vēl bija variants - ierakstīju telefonā audio ierakstu atbildes uz jau zināmiem jautājumiem, un tad ausī austiņa, mati pāri - pārslēdzējs aizkabināts aiz krūštura lencītes - easy! :-D )