izgāšanās

Es ik pa laikam lieku vārīties ūdeni elektriskajā tējkannā - ieleju ūdeni, krūzē jau kafiju ielieku un aizeju uz istabu. Pēc dažām minūtēm eju uz virtuvi un domāju - o, ūdens vairs nevārās - tad nu ņemu tējkannu un leju uz kafijas biezumiem virsū. Un tikai kad krūze pilna, atjēdzos, ka nebiju taču piespiedusi ūdens vārīšanas pogu un es tur aukstu ūdeni esmu uzlējusi. :-D

vakar dažas minūtes pirms darbalaika beigām zvana darba telefons -paceļu tur ļoti laipna vīriešu nosauc savu vārdu un uzvārdu un jautā vai varu nosaukt savu mobīlā nr, jo sanākot dārgi zvanīt uz parasto telefonu tajā brīdī man tāda gara nopūta sanāca, laipnā balss pajautāja vai grūta darbadiena, bet es otrā vada galā nosarku! (s)

Lasot jūsu stāstiņus, smējos vēderu turēdama. Tikmēr atcerējos dažus savus feilus.
Pirms vairākiem gadiem drauga mamma svinēja jubīli mūsu pilsētas kultūras namā. Tur otrajā stāvā ir vairāks telpas, kuras var noīrēt svinībām. Bija jau vēls, pēc visādām spēlēm sākās dejošana. Bjām mazliet iedzēruši un izdomājām iziet ārā pavēdināt galvu. Nokāpām pa trepēm, bet tās vēl turpinājās uz pagarbastāvu, tikai durvis bija priekšā. Kaut ko muļķojāmies, es paraustīju durvis, izrādījās, ka ir vaļā. Nolēmām ielīst paskatīties. Tur bija vairākas telpas ar krēsliem, galdiem, klavierēm un citām tamlīdzīgām lietām. Gaismas gan tur nebija. Sākām skūpstīties un kaut kā nonācām līdz seksam :-P Kad vēlāk abi piesarkuši, mazliet paspūruši un ķiķinādami lavījāmies pa durvīm ārā, vēl diezgan skaļi draugam pateicu :"Cerams, ka neviens nepamanīju, kā mēs tur iegājām". Tanī brīdī kā reiz pa trepēm lejā nāca drauga māsīca (viņai jau pāri 30). Viņa gan neko neteica, tikai pasmaidīja. Vienalga tik neērti kļuva (s)
No tīņu gadiem kāds gadījums spilgti palicis atmiņā. Vienā pazīstamā puišu kompānijā manai toreiz labākajai draudzenei ļoti patika kāds puisis. Draudzene laikam arī viņam patika, bet kā jau tajā vecumā, visi tādi kautrīgi uz simpātiju izrādīšanu. Tā nu draudzene izdomāja viņam aizsūtīt anonīmu mīlestības vēstuli. Pierunāja mani, lai es iemetu vēstuli pastkastītē, viņa pa to laiku pagaidīs ārā. Viņš dzīvoja pirmajā stāvā, bet pastkastītes bija starp 1. un 2. stāvu pretī viņa durvīm. Un brīdī, kad es stūķēju to vēstuli pastkastītē, kāpņutelpā ienāca tas pats puisis un ieraudzīja mani. Skaisti :-D

nesen gāju iekšā veikalā, kur durvis automātiski atveras, bet laikam sensors nenostrādāja un ieskrēju ar pieri durvīs :)

Jūs esat tizlas. :D
Man vairāk gan bērnībā sanāca ķibelītes. Bijām ar mammu Vecāķu pludmalē, es nāku no ūdens ārā, skatos - re kur mamma guļ. Eju klāt, sāku stāstīt, cik silts ūdens un ka gribu vēlreiz iet, ņemu aiz rokas un saku, lai viņa nāk ar mani. Pēkšņi dzirdu kkādus skaļus bļāvienus un lamuvārdus krievu valodā. Izrādās, biju mammu sajaukusi ar kkādu citu sievišķi. :-D
Arī esmu veikalā runājusi ar manekenu, tikai nevis uzgrūdusies un atvainojusies, bet prasījusi, vai nav mans izmērs blūzei. :-D
Esmu vienreiz ieslēgta skolā klases garderobē, kamēr ģērbos. Kad sapratu, sāku dauzīties pa durvīm, līdz dežurants atslēdza. Es viņu nolamāju, bet šis tik rēca. :-D

Ahj, man, ja tā padomā, nekas smieklīgs vai tizlz neatgadās. Nezinu, cik tas labi vai slikti.

Vēl atcerējos... ar draudzeni bijām ceļojumā uz Itāliju... 5 no rīta abas ierodamies viesnīcā nosvinējušas pamatīgi manu dz.d., uzliekam modinātāju uz 5:45, jo nākamajā rītā brauciens uz Romu ieplānots un jāpaspēj uz transportu, mums viena liela gulta uz divām.. draudzen saka, ka 'jākrīt gultā, kā krita, tā pret gultas malu atsitās, tad pret sienu, tad nolauza radiatoru un pie zemes, kaut kā viņu ievilku gultā, nākamajā dienā šī neko neatcerējās!

Man ļoti sen arī bija izgāšanās moments (dubults piedevām). Braucām ar paziņu no kluba ar taksi pie draudzenes palikt pa nakti, iekāpām taksī un konstatējām, ka vieglā šmigā esam aizmirsuši adresi, teicām šoferim, lai brauc uz Dominas pusi, ka gan jau atcerēsimies pa ceļam. Kad šis pārpratums beidzot atrisinājās (braukājot krustām šķērsām gar dominu vismaz 15min, lai atpazītu kura ēka ir īstā), izkāpjot no takša sapratu, ka esmu pazaudējusi telefonu (kabatās nebija, somā arī ne, domājām, ka palika taksī, abi skrējām pa slideno ceļu nopakaļ mašīnai, kamēr taksists mūs pamanīja un apstājājās. izložņājām visu autiņu, bet telefonu neatradām. Kad mani jau sāka pārņemt viegla panika, sapratu, ka telefonu turu rokās visu šo laiku. Nosmējāmies kārtīgi :D
ā, un pirms pāris dienām Londonā stāvēju rindā ķīniešu ēstuvē. Rinda kustējās ļoti lēni, toties labajā pusē stāvēja milzīgs spogulis, skatījos tajā un pētiju sevi, nezinu, laikam izskatījās ļoooti smieklīgi, jo sieviete, kas stāvēja aiz manis apķēra mani ap pleciem un smaidīgi teica - ak, mēs sievietes, visu laiku nevaram no sevis ne aci atraut!! Neērti nejutos, bet sasmējos konkrēti, iedomājoties kā tas no malas izskatījās :D

Es tā smējos šito visu lasot :D kolēģi drošvien domā, ka es esmu mazliet nelīdzsvarota, ka ik pa laikam iesmejos :D
Es izgāzos šorīt - žāvēju matus, tad pārtraucu, aizeju uz virtuvi, tad nāku atpakaļ un slēdzu fēnu iekšā a tas neslēdzās, es draugam tādā gaudulīgā, želīgā, dusmīgā balsī saku: Bļāviens, fēns atkal pārkarsis!! Draugs smejās un tad saka, moš ieštepselē fēnu :D izrādās šim traucējis fēns un viņš to izrāvis no kontakta :D Draugs visu dienu piesmej mani par šito gājienu.
Vēl no failiem - man bija AVON spa produkcija, es domāju, ka tas ir ķermeņa losjons, nu tā arī lietoju, kad gāju peldēties ezerā āda tāda jocīga pleķaina palika, nu neko, domāju stulbs losjos, tikai pēc 2 mēnešu lietošanas atklāju, ka tā ir matu maska :D mamma tā smējās, kad atstāstīju šito, un vēl teica, labi mati augs - uz rokām un kājām :D
Vēl jau ir, tik nevaru ātrumā atcerēties :D

man dikti bieži pūšas vēders :-D nu jā, vienreiz tieši tā arī bija un biju pie drauga mājās. biju palikusi viena viņa istabā, durvis bija puspievērtas, bet zināju, ka draugs viesistabā skatās tv un tā teikt domāju, ka jāatbrīvo tas savs vēders no mokām. liels bija mans pārsteigums, kad sapratu, ka man pretī koridora galā tumsā viņa mamma tikko uzgriezusi pa parasto telefona nr un gaida :D
viens bija nesen, kad bijām ar draugu un viņa draugiem patusēt. es aizgāju uz tualeti, nācu atpakaļ un domāju tā forši uzpliķēt draugam pa dibenu. uzpliķēju un, kad viņš pagriezās, sapratu, ka tas ir viņa draugs un viņiem todien vnk bija līdzīgi džemperi (s)

Viendien iespraužu gludekļa :-D vadu pagarinātājā un gaidu, kad gludeklis uzsils. Gaidu, gaidu, brīnos, ka lampiņa neiedegas.. Tētis blakus sēž un sāk smieties un saka "Tā tu ilgi gaidīsi..". Es lielām acīm nesaprašanā skatos. Tad paskatos uz vadu un saprotu, ka pagarinātājs nav iesprausts rozetē.. :-D :-D :-D

Oi, smaiļiks pa vidu nevietā uzradies. :-P

Visi stāsti par manekeniem lika smieties :-D

No manas puses: man nepatik nesāt brilles ejot pa ielu, un toreiz lēcas vēl nenēsāju. Eju uz staciju, un skatos mašīna sāk pie manis piestāt. Mašīnu nepazinu, bet cilvēks, kas vadīja no attāluma bija nedaudz līdzīgs brālēnam. Es pagāju garām, bet atskatījos uz mašīnu, un man kaut kā izlikās, ka gaida mani. Pagriezos un gāju pie mašīnas, atvēru durvis, un tad sapratu, ka tas ir svešs cilvēks :-D Pateicu, ka manam brālēnam tada pati mašīna, un sarkdama gāju prom. Lieki piebilst, ka kopš tās reizes nēsāju lēcas :-D

Es bieži noblondīņojos ar visādiem štepseļiem un tādiem verķiem, tik tā uzreiz nekas nenāk prātā :-D

visādas stulbas situācijas dzīvē ir gadījušās, bet šī - gluži kā no kādas komēdijas :D
gājām 3 draudzenes.. gājām, gājām, un man kaut kas izkrita no rokām un paripoja uz priekšu. pieliecos, kad viena no draudzenēm mani pasauca.. tajā brīdī pagriezu seju pret viņu,cēlos kājās un turpināju iet. un, protams, kad viņa visu bija pateikusi un es griezu galvu atpakaļ - tur bija STABS :D un stabā iekšā!
tas bija tik stulbi! :D

TIK smieklīgi :-D
man ir gadījies visādi izgāzties, bet parasti pati pasmejos un no kauna zemē nelienu :-D
Pirms kādiem 2iem gadiem gadījās ejot uz skolu paslīdēt un nokrist uz dibena. Un blakusesošā sētniece sāka saukt [O, bože..o, bože] Pateicu, ka man viss kārtībā un smejoties gāju tālāk.
Ir gadījies runāt ar nepazīstamu cilvēku, jo izrādījies, ka draudzne jau pagājusi tālāk.
Gadījies ieskriet stikla durvīs.
Gadījies uzkrist,uzsēsties virsū svešam cilvēkam sabiedriskajā transportā. [vairākkārtīgi]
Gadījais vairākas reizes sajaukt nr. un ne tam aizsūtīt sms ar divdomīgiem tekstiem.
Kad biju sīkāka uz aizvīduša virtuves loga uzrakstīju tālaika simpātijas vārdu ar sirsniņu un nodzēsu, bet tas vārds pēc tam parādijās un mamma ar brāli pēc tam smējās par mani :-D
Esmu tēlojusi teātri biļešu kontrolierim.
Gadījies pārteikties runājot ar kādu..parastas frāzes vietā pasakot, ko divdomīgu.
Ai, visādi atgadījumi man bijuši n-tie...būtu vēl un vēl. :-D
Bet kā minēju, māku pasmieties par sevi..un par tizleni sevi neuzskatu, tas vienkārši dzīvi padara interesantāku :-)

Vienreiz ejot pa ielu iesprūda papēdis tajā notekas caurules vākā, bija diez gan patizli :D .. aij, un cik reizes nav ieskriets lielveikala skatlogos :D ..

Vienreiz ejot pa ielu garām un diez gan tuvu mājas logiem, un pēkšņi negaidot viena tante atver logu (ar vēzienu), mjāa bija liels auchh... :D .

Forša diskusija meitenes (l) , var pārsmieties :D :-P

haha nu tiik labi stāstinji :D
līdz šim es domāju ka esmu varen neveikla būtne :P
no mana popūrija: pirms pāris gadiem mīlēju bieži iet uz lasītavu žurnālus palasīties, līdz vienu reizi liku žurnālu atpakaļ un sagāzu visu plauktu - saplīsa viss, stikli, puķu podi. Vēl tagad nesaprotu kā tas gadījās :D
reiz tā pavairāk iedzēru un gāju naktī dziedāt puisim serenādi zem loga. pēc pāris minūtēm atsprāga cits logs un īgns tantuks nobrēcās - vai tu vienreiz bļauri aizvērsies, dziedāt būtu iemācījusies vismaz :D
tad vēl - reiz strādāju par viesmīli un bija atnācis viens simpātisks klients, kurš jau ilgu laiku ar mani flirtēja. gāju savākt no vinja galdinja kafijas krūzi, tā eleganti noliecos, ieskatījos acīs un.. saplēsu krūzīti, pārliekot to pāri paplātei :D
haha un rezi galerijā kāpjot pa trepēm samežījās kāja un noripoju līdz pašai apkašai vēl māsu līdzi paķerot.. baac un kā par nelaimi visi solinji pilni rēcošiem jauniešiem (s)
tas tā īsumā no pagājušās nedēļas :D :D

Creol, es vnk pa zemi :D:D:D:D:D

Ne tik daudz mana, bet drīzāk jau draudzenes izgāšanās manis dēļ. Abas toreiz kādus 14 gadus jaunas bijām, draudzenei patika puisis, kurš dzīvoja diezgan tālu no manām un viņas mājām, ārā ziema, sals, bet draudzene čīkst, lai aizeju pie viņa ciemos un vecākiem vai pašam atdodu dāvanu (kastīte kaut kāda – pirmā dāvana, ko draudzene saņēmās tam puisim nosūtīt). Tā nu es aizgāju, klauvēju pie durvīm, bet nekā, neviens vaļā never, bet ārā tik auksti, ka gaidīt arī īpaši negribēju. Max 5 minūtes tur pagaidīju+paklauvēju un devos prom, kastīti noliku ārā, pie privātmājas durvīm, jo ticēju, ka to noteikti kāds pamanīs, kad atnāks mājās. Laimīga par paveikto un savu izpalīdzību devos pie draudzenes, pastāstīju, ka viss izdarīts, dāvana atstāta, drīz saņems. Prieks vai pateicība viņas sejā nebija. Dabūju rājienu, ka kastītē atradās kāmītis, kurš noteikti salā jau ir nomiris…un viņa ļoti šaubījās, vai viņas simpātija mirušu kāmīti dāvanā pareizi sapratīs.

Lekcija. Pasniedzējs uzdeva jautājumu, kur pareizā atbilde bija „šķembas“, bet auditorijā klusums un neviens to nepasaka. Tad nu es maksimāli skaļi un izteiksmīgi, nokliedzos „raf“.Un man nav ne jausmas kāpēc, jo gribēju teikt „šķembas“. Žēl, ka auditorijā ne mazāk kā 100 cilvēki atradās, ar kuriem man vēl pāris gadus kopā jāstudē.
*
Saruna ar mammas vīru pirms vairākiem gadiem.
Viņš: „Tavam drauga mašīnai benzīns vai dīzelis?“ Mana atbilde: benzīns noteikti, jo benzīntankā uzpildās!
*
Meklēju mammai dāvanu, gribēja ķēdīti ar ziliem akmentiņiem vai stikliņiem, neko pārāk greznu, jo viņai vajadzēja vienkārši vienai jaciņai pieskaņot, ejot uz darbu. Neko jēdzīgu ilgi nevarēju atrast līdz neatradu kādu veikalu, kurā visādus štruntus pārdod (pēc manām domām), izskatījās tāds nekāds, bet rotas ļoti jaukas. Atradu kaklarotu ar ziliem akmeņiem, vienīgi kaut kas īsti man tajā nepatika. Tad nu pārdevējai lūdzu, vai nav rotas ar lielākiem akmeņiem, jo šī pārāk lēti un vienkārši izskatās. Viņa, pārsteigti skatoties, teica, ka nav. Un tā nu es vīlusies stāvēju un sūdzējos draudzenei, ka man tā neveicas, jo dāvanu nevaru atrast. Pārdevēja bija ļoti iejūtīga un nebeidza atvainoties. Izgājām ar draudzeni no veikala un tikai tad viņa neizturēja, pajautājot man, vai es redzēju tās rotas cenu…Izrādās, ka es biju sūdzējusies par safīru lielumu

Ak Dievs, par to kāmīti :-O

Bet nu jā, nedaudz smieklīgi ir.