i will always remember...

bāc, nevis vagoniņš, bet vilcieniņš :-D :-D :-D

Alehandro, Tev tā bilde. Es vnk nevaru, smejos, kā paskatos. :-D :-D :-D :-P

Pirmais,kas iešāvās prātā..Atceros ka vins ar asaram acis man teica: "Tu man esi viss,tevis dēļ ir vērts censties!" un tad stipri,stipri samīļoja :-) īstenībā ir ļoti daudz visādu mīļu lietu,ko atceros (l)

Es vienmēr atcerēšos mūsu iepazīšanos un to vakaru, kad sākām bīdīt lietas! Tas bija tik tizli un smieklīgi! :-D

Tik skaisti meitenes.. Tik skaisti:) (l) (l)

hmm..es atcereeshos vienmeer pavasara nakti,kad bijaam aizbraukushi pastaigaaties,mezhparkaa iegulaamies tajaas lielajaas shuupolees un vienkaarshi skatiijaamies zvaigznees.. (l)
tad veel arii pirmo reizi,kad vinjsh panjeema manu roku un taa arii gaajaam,jo abi bijaam ljoti kautriigi saakumaa.. feini atcereeties.. (l) ceru,ka ne man vieniigajai tagad ir taa,ka saaku domaat par tiem labaakajiem briizhiem:)

es arī atceros ;-)

Vienās brokastīs izskanēja šāds teikums: "Man patīk šādi un es gribu šādus brīžus katru rītu, vai dzīvosi ar mani kopā?" (l)

Mirklis, kad Viņš atbrauca mājās pēc 7.ned. prombūtnes. :-)

Mēs sākumā tā visiem savas attiecības nepubliskojām, bet vienā ballītē viņš mani iepazīstināja ar vienu savu vecu,labu draugu un teici: "Tā ir meitene, kas ir mainījusi manu dzīvi uz labo pusi. Piedod, draugs, bet tik trakas ballītes mums vairs nekad nebūs." :-)

Ar vienu puisi bijām kopā un nu to mēs tā slēpām takā, tad vienā ballītē viņš nenormāli sadzerās un nāca mani mīļot, es protams tā atturīgāk, teicu lai tā nelien klāt jo kāds var pamanīt, un viņš tā skaļi teia "Mnn vienalga, lai visi redz, lai zin, man pilnīgi vienalga, es mīlu tevi" , arī pie Brīvības pieminekļa samīļoja naktī kad un iečukstēja, cik svarīga viņam smu un cik ļoti mīl mani....mmmm...kur tie laiki! (l) (l)

ee,tik pozitiivi:0

...kā viņš 1. reizi man pateica, ka mīl mani...tas bija gan nedaudz kuriozi, gan šokējoši, gan romantiski, ka vienlīdz mīļi.
bet lai tas paliek tikai starp mums (l)

Tad kad viņš mani gultā vienkārši samīļoja un pateica, ka tā viņam patīk vislabāk, vienkārši būt ar mani kopā saķērušies un čukstēt mīļas lietiņas ausī. sapratu, ka esmu dabūjusi sev tādu kuddly puisi, kādu vienmēr esmu gribējusi :)

Ir daudzas lietas, kuras labi palikušas atmiņā (man vienkārši laba atmiņa! :-D ). Vienmēr atcerēšos mūsu pirmo ceļojumu - divatā izbraukājām 10 valstis ar automašīnu, kā arī mīļotā bildinājumu! (l)

Ak cik jauki tādas foršās atmiņas palasīt- uzreiz gribās ātrāk satitk draugu viņš tālu prom:)
Vispilgtāk atmiņā palicis, ka ex mani aizveda Jaunaja gadā uz Parīzi (l) bet tas jau senn ;-)

Man visvairāk atmiņā palika mūsu sarunas pāris vārdi - ja agrāk viņš bija pārliecināts, ka negrib dzīvot kopā, tad sarunā viņš pateica, ka būtu priecīgs dzīvot ar mani kopā (l) Mūsu attiecībās tas daudz ko nozīmē :-)

Nav jau neko romantiski, bet tā bija viena no pirmajām reizēm,kad viņš ciemojās pie manis, sēdējām abi, viņš man lasīja vienu grāmatu, a es saldi klēpī nosnaudos. :-D It kā fail, bet es aizmigu tikai uz īsu brītiņu,bet viņš cītīgi turpināja lasīt. (l) :-D

Nejauši atradu šo diskusiju, vēlētos pacelt, palasīt vēl kaut ko tikpat foršu un mīļu. (l)

Viss kas bijis jauks, bet pavisam noteikti atcerēšos matemātikas stundas, kurās sēdējām viens otram pretī, bet nekomunicējām. To, ka mūsu komunikācija aprobežojās ar literatūras grupu darbiem. :D Sagājām kopā ~4 gadus pēc skolas beigām. :D

Ā un to, ka gājām uz skolu pa vienu ceļu, jo dzīvojām 4min attālumā. Tā interesanti sanāca, ka visādas iespējas sarunāties - sēdēšana pretī, dzīvošana tuvu utt - ignorētas tika tik daudz, bet pēc vairākiem gadiem sākām runāt, kad jau sen vairs nebija nekas kopīgs.

Interesanta tēma. Atceros kā ar pirmo puisi attiecību sākumā, pastaigājāmies naktī, tumsā neredzēju pamatīgu peļķi un iekāpu tajā, sašutusi burkšķēju par slapjajiem apaviem. Viņš smējās, vienkārši iekāpa tajā pašā peļķē un teica "tagad mums abiem ir slapji apavi" un pirmo reizi noskūpstīja.

Neskaitot pirmo satikšanos, apskāvienu un tādas lietas, man vienmēr ar viņu asociējas tas, ka viņš spēj mani sasmīdināt un likt man smaidīt pat brīžos, kad dusmojos uz viņu. Tad es nespēju vairs dusmoties un tā gaisotne kļūst pozitīva. Iespējams, tieši tāpēc mēs tā īsti nekad neesam traki strīdējušies.
Tad vēl,protams, pirmais kopīgais ceļojums uz Angliju, tās dienas paskrēja tik ātri, atceros to, cik laimīgi bijām pirmajā ceļojumā!
Man arī patīk tas, ka viņš ir teicis, ka labākais brīdis (pat pēc visādiem pasākumiem, pasēdēšanām ar draugiem) ir vienkārši apgulties gultā un samīļoties, ka nekas tajā brīdī nevar būt labāks par to, kā samīļot savu meiteni. (l)