māte un meita.

Man un arī visām manām draudzenēm, cik iznu ir labas attiecības ar mammu.

bet vai tiešām var būt tā, ka TIKAI mamma ir vainīga pie sliktajām attiecībām?? ( tā vispārīgi, ne par vienu meiteni konkrēti).
un tad tiešām cilvēkam ir jābūt nenormālam egoistam, ja savu bērnu var saukt par negribēto :-/

Par to vai māta vainīga vai ne, var runāt krustām un šķērsam starp viņiem ir daudz noslēpumu, bet nu ko es zinu riktīgi, kad man bija kādi 10 gadi viņai jau bija mīļākie.Pa virsu tam virsū vēl alkohols.

njaaaa, alkohols cilvēkus padaru pilnīgi dumjus, diemžēl saku to no pieredzes :-/

Hmm, nu man attiecības ar mammu ir ļoti labas. Vienmēr varu pie viņas iet izrunāties ja kaut kas nomāc vai kā. Viņa atbalsta mani un palīdz un ja vajag dod padomus, bet nelien manā dzīvē un nenosoda mani bezjēgā un tā. Kopumā - mums ir ļoti labas attiecības!

Man ar mammu ir ļoti labas attiecības. Gadās, protams, sakašķēties par kādām ikdienas lietām, bet tas vairs neliekas tik dramatiski kā tīņu gados.

Man ar mammu ir loti labas attiecibas,protams,sad tad pastridamies,bet par maznozimigiem sikumiem. Manas attiecibas nejaucas,bet gan dod padomos,kurus noverteju.

kad dzīvojām kopā, tad bija briesmīgas attiec. kad izvācos, labas.

Man liekas, ka tad, kamer dzivo pie vecakiem (skat.vecakiem uz kakla!), tikmer ir stridi, bet tiklidz sac dzivot patstavigi un prom no vecakiem,ta vini uzreiz zvanas, sauc ciemos un attiecibas uzlabojas! :)

Man ar māti nekad nav bijusi tāda saikne.
Mēs nekad neesam runājušas par MR,sex,attiecībām. NEKAD.
Ar vecāko māsu māte vnm šīs lietas pārrunāja.

Es visu esmu iemācījusies pati.
Pat ēst man nekad nav mācīts taisīt.

Ēst vnm esmu taisījusi pēc receptēm.

Nerunāsim par ģērbšanos un kosmētiku.
Arī to es izvēlējos pati [ja nu vienīgi līdz kādiem 10 gadiem vnm vilku to,ko māte lika. Vēlāk jau teicu,ko gribu un ko nē]

VISU ko es māku esmu apguvusi es pati.
Skolā arī nekad nav palīdzējusi.
Tētis palīdzēja,ja bija kkas nesaprotams.

Bet jau no mazotnes esmu iemācījusies būt patstāvīga.

Kad man pirmo reizi sākās MR, es neskrēju pie māte un neteicu : Man tek asinis,kas ar mani notiek ?!
Es vēl šdn atceros,kā es piegāju klāt un teicu : Iedod man paketi.

Par mēnešreizēm man māsa bik pastāstīja un klausījos kā skolā meitenes runā.

Un tā par daudzām lietām ...

Visi cilvēki nav vienādi, arī mammas ir dažādas.
Man ar mammu ir nevis labas, bet ideālas attiecības, viņa ir mans elks, manī ieguldījusi tik daudz, ieaudzinājusi tik labas īpašības... Mums katru nedēļu vienreiz ir vīna vakars un tad mēs pavelkamies uz smagu filozofiju, tā jau ir kā narkotika. Es viņai stāstu visu, viņa man, mēs esam kā dvēseļu radinieces.

mana mamma cenšas būt laba mamma, bieži gan viņai tas nesanāk, jo viņa ir ļoti barga,pārlieku stingra, uzskata, ka tikai viņas viedoklis ir pareizais, ka viss, ko viņa dara ir darījusi ir pareizi. man viennozīmīgi labākas attiecības ir ar manu vecmammu, ar viņu vienmēr var forši parunāties, visu savu bērnību pie viņas un vectētiņa pavadīju (l)

Man ar mammu ir kā pa viļņiem. Vienu brīdi varam sēdēt dzert kafiju ar saldumiem un pļāpāt gandrīz par it visu, bet citu brīdi ir tādi skandāli, kad vnk eju prom no mājas. Jā, tie skandāli ir bieži vien tāpēc, ka ir lielots alkohols un tad viņa paliek šausmīgi rupja un tad es tieku nozākāta no galvas līdz pat kājām. Un arī mans draugs. Vienu brīdi viņa atbalsta attiecības, citā brīdī viss ir pilnīgi garām.. :-| Kādreiz to visu es vienmēr klausījos, sēžot mājās, bet tgd kā kaut kas es eju prom. Jo ar veselību un nerviem arī vairs nav labi. Es pārāk pārdzīvoju.. Bet paldies dievam ir kāda laba draudzene un mans mīļotais, kas atbalsta mani un, pie kuriem es varu aiziet izraudāties un saņemties :) Es vnk gaidu to brīdi, kad sākšu savu dzīvi bez vecākiem. Jā, nebūs viegli, bet visticamāk labāk nekā te, starp skandāliem un nemitīgajām rupjībām!

Vnk Jums meitenes iesaku turēties tam pretī, neņemt tik ļoti to visu pie sirsniņas. ;) Un domāt, kā var ievirzīt savu dzīvīti, lai nebūtu jāklausās mātes pārmetumos!

Man ar mammu ir ļoti labas attiecības. Dzīvoju šobrīd ar vecākiem. Jaunības gados liekas, ka nenovērtēju, bet paliekot vecākai novērtēju savu mīļo mammīti un to, ko viņa manā labā dara. Gribas arī viņu vairāk iepriecināt visādi. Nesen atradu iespēju kopīgi aizbraukt ceļojumā divatā. Protams, pusotru nedēļu kopā 24h/dnn drusku sāk kaitināt kkādi sīkumi :D Bet nu tas tā, kopējais piedzīvojums saistas tikai ar pozitīvām atmiņām.

Interesantas attiecības man ir ar drauga mammu. Principā es viņu uzskatu par vienu no labākajām draudzenēm :) Aizbraucu pie viņas ciemos, kopīgi paklačojamies, iedzeram vīniņu. Kad kādas problēmas, es zvanu viņai un viņa man. Un arī par viņas dēlu es varu tikai viņai 'pasūdzēties' :D

Man ar mammu ir labas attiecības, protams, šad tad varam sastrīdēties tā, ka nerunājam visu atlikušo dienu, bet nekas traģisks.
Toties man ar tēti ir drausmīgas attiecības... Pati esmu vainīga, bet es nevaru paciest viņa izdarības, krīt uz nerviem, nespēj būt kulturāls cilvēks, uhhh... (e) :%27-( :-/ :-/