māte un meita.

Bumbuliic
Ir tāds riebīgo sieviešu tips- pašām neiet, tad arī meitai dzīvi pacūkos. Tur ne tēja, ne vīns nelīdz. Tur vienkārši no mātes jāatkratās. Tas ir labākais veids, jo vismaz tad var svētkos kaut cik pieklājīgi viena pret otru izturēties.

Mēģināšu ar māsu sarunāt, vai tiešām varu dzīvot pie viņas.
Lūgšu tēvam,lai naudu skoolai un maksājumiem pārskaita uz kontu, nevis dod uz rokas kā vnm,lai nav mājā jābraukā.

Vienīgi žēl tēva un mazās māsas,ko ikdienā nesatikšu... :%27-(

Mademoiselle ,pierītu par to vīna pudeli.

Jau tgd bieži salīdzina mani ar tēvu jaunībā [tēvam jaunībā bija alkohola problēmas, bet kad piedzima pirmais bērniņš ,tad atmeta un jau 20 gadus nelieto], kad aizbraucu kkur ar draugum, esmu dzērāja ,jo braucu dzert...

Tēvam un māsai bieži zvani. Ar māsu vari brīvdienas kopā pavadīt. Nekas traģisks- daudzi mūk prom no vecākiem.

BumbuliiC tie aizvainojumi ir krājušies un krājušies 20 gadu garumā, tagad tikai viss nācis uz āru, jo kamēr biju atkarīga no viņas , nevarēju tā lekties, tagad ir savādāk...

Manējai pohuj, vienīgi par mācībām vnm kko pārmet. Bet tā kā visu mūžu dzīvoju ar vecvecākiem, tad par māti varu saukt omi, kura pret mani veic morālo teroru katru brīdi, kā mēs esam blakus. Nav labas attiecības, pilnībā, tāpēc neesi tāda vienīgā :)

I am the Walrus
tad jau mēs kvitas, man arī ir uzaudzinājusi ome, kuru saucu par mammu.

Mana māte arī ir tāda bikiņ fucked up. Dažreiz rodas sajūta, ka es viņai esmu izbojājusi visu dzīvi un ja nebūtu manis, tad viņai tgd būtu vieglāka dzīve...Kaut gan tā nav. Viņai vnk raksturs tāds pretīgs, man rodas sajūta, ka viņa dažreiz nedomā līdzi, kad kaut ko pasaka vai izdara. :-| Bet nu, naudu man viņa dod, ja kkur aizkavējos sāk zvanīties un uztraukties par mani, kad man kkur veicas, viņa arī priecājas par maniem panākumiem un tad viss ir ok, bet kad širmis aiziet ciet, tad aiziet tā pamatīgi...! :D
Un jā... man arī gribas ātrāk prom no mājām un dzīvot ar draugu divatā savā dzīvoklī! (l)

ai,mana vsp-VISUR esmu vainīga es.
Strīds ar tēvu-dusmas izgāž un mani.
Kāds kko no viņas slēpj un neko nesaka,kad uzzin,tad dusmīga-vainīga esmu es...

Par ko man tāda ''laime'' ?!

Mums ir stipri atšķirīgi dzīves redzējumi ar mammu, taču - jo retāk tiekamies, jo labākas kļūst mūsu attiecības :-)

Emba, tur jau tā lieta,ka ir tā daļai cilvēku, bet man tā nav.
Mūsu gadījumā nav svrīgi,cik bieži kontaktējamies, attiecības vienādas,

mana mamma ir evil-devil pēc rakstura. mūsu attiecības ir drrrausmīgas :D
bet nu lēnām sāku pati pieaugt, un reizēm pat strīdēšanās vietā tikai iesmeju par viņas nonākšanu pretrunās. tā teikt, citam skabargu redz, bet pati savā acī baļķi gan nē :D aiii... viņa ir tiešām neizprotami neciešama, un labi saprotas tikai ar tiem, ar ko nav jādzīvo zem viena jumta.
bet jāpieaug un jāiemācās neņemt pierē tādas mātes. ;-) ja nevaram mainīt viņas, tad jāmainās pašām

hanney, viņai es tiešām esmu skabarga, bet ne acī, bet pakaļā.

Dažreiz liekas,ka esmu negribēts bērns [nu jau neesmu nekāds bērns] .

:-D

trusene :D es tevi lieliski saprotu :D arī es esmu iemesls visām problēmām, liela skabarga, un galvenais, ka viņa ir hiperaktīva - bez maz skraida pa māju un meklē kādu putekli, kādu nenoliktu mantu kam piesieties. :D nu dzen izmisumā.. nekad nekādu atzinīgu vārdu, vienmēr tikai kritika, negatīvais..
gan jau ka esi gribēta, vienkārši ir cilvēki, kas māk pie visa vainot tikai citus. un māk savu negatīvo izgāzt tikai uz cilvēkiem, nevis nodarbojoties ar kādu hobiju vai ko tādu. ;-)

tieši tā.

Piekasīsies pat pie tējkannas,par to,ka neesmu tur ūdeni ielējusi.

vienkārši ir tāds cilvēku tips, kas bez jebkāda loģiska izskaidrojuma savas dusmas vai ko citu izgāž uz citiem.
Man ar mammu ir (tfu tfu tfu ) labas attiecības es viņu ļoti mīlu, bet mums arī paretam ir konflikti, nesaskaņas, varam nerunāt pat stundām , bet tas ir tikai un vienīgi mūsu abu ietiepības dēļ.
Bet esmu sapratusi, ka dažreiz vajag piekāpties,savas nenosvērtības dēļ tu izraisi vēl lielāku konfliktu, labāk reizēm ir paņemt un uzlikt to tējkannu nekā vēl ilgi turpināt strīdu.

Man mamma ir kā labākā draudzene. Mēs katru dienu zvanam viena otrai, klačojamies, kratam sirdi - ja nepieciešams.
Dažkārt tāda sajūta, ka neesam nošķirtas no nabas saites :-)
Attiecībās nejaucas.. kad ilgāk neesam redzējušās, viņa mēdz apvainoties - kāpēc neapciemo :-)

Man ar māti pašlaik ir ļoti labas attiecības. Tomēr tās tādas nav bijušas visu laiku. Apmēram 15-18 gados viņa man īpaši neuzticējās (un godīgi sakot, bija arī iemesls), es arī mēdzu melot par to, kur patiesībā dodos, vai kur palieku pa nakti, kad sāku draudzēties ar pašreizējo puisi, viņa arī domāja, ka viņš man ir par labu un vairākkārt man teica, lai izturos pret viņu labi, lai protu novērtēt utt.
Protams, ka nebija patīkami, ka viņa uzskatīja, ka es pietiekami labi pret puisi neizturos.

Bet, kopš tā laika būs pagājuši jau ~5 gadi. Vairs nav iemesla melot, joprojām esmu kopā ar to pašu puisi un arī ar mammu spēju izrunāt daudzas lietas, kuras nespēju agrāk.

Bet, manurpāt, tas ir tikai loģiski, ka pienāk tāds brīdis, kad attiecības ar mammu mainās (es domāju, uz labo pusi), jo padsmit gados meitenes bieži vien jūtas savu vecāku nesaprastas (man bija tieši tāpat).

Te nu tu smagi maldies, vairākumam, ko es pazīstu ir sliktas attiecības ar māti.Mani vecāki nevarēja satikt, viņas neskaitāmie mīļākie utt.Šķīrušies oficiāli nav, bet māte dzīvo citur,tēvs dzīvo citā pilsētā, mīļāka viņam dzīvo te,pie tās viņš reizi mēnesī atbrauc, bet viņa bieži brauc pie viņa.Situācija tagad ir tāda, ka dzīvoju viena,ar mātes attiecības ir salīdzinoši uzlabojušās diezgan, bet tāpat reizēm viņai uznāk.
Palaistuve? Es esmu tikta saukta par ''negribēto bērnu'' 10x dienā. :-)

Erzelit!!! (s)