Eh, visas gulēt, es tikko pamodos. Riebīga sajūta, aizmigu pēc 18tiem un tagad jau augšā. Garlaicīgi.. :-/
Par pagātni, man arī visu laiku domās ir cilvēks, kuru pagātnē nedabūju, bet ļoti, ļoti gribēju. Vel joprojām vienmēr vēderā viss sagriežas, kad satieku vai ieraugu. Bet pati tagad esmu attiecībās jau kādus 3 gadus. Arī varu teikt, ka īstais, bet nekad jau neko nevar zināt, tāpēc, man riebjas, tā teikt. tas izklausās bērnišķīgi utt..
Aj, aj, aj, man vispār nemaz negribas šobrīd runāt ar kaut ko tādu. nevajaga man lieku stresu. gribu labāk izdomāt, ko lai dara vai kā lai atkal aizmieg. Seriāli arī visi noskatīti. Varbūt tik kādu jaunu jāpaņem?
Aizrunājos, cerams te neviena vairs nav. :D