attiecību atzīšana

man bija tā,ka viņš man jautāja vai vēlos būt viņa meitene uun es teicu,ka padomāšu, kaut gan jau sen zināju,ka gribu to! tad pēc 2 dienām viņš mani aicināja uz satikšanos un pirms tās es pateicu, ka jā! (l)

es domāju,ka tas ir katram individuāli. :)
Personīgi mēs, savu īpašo datumu atzīmējam, tad kad iepazināmies,nevis,kad viņš man pajautāja vai gribu ko vairāk :-)

Patiesībā kād īsti mēs kļuvām pa pāri,mēs neatceramies īsti.Zinu,ka mēs iepazināmies 18.maijā un tajā pašā vakarā viņš uzcepa diskusiju par pasākumu,kur bijām,lai atrastu mani.Tad sākām sarakstīties draugos un jau pēc pāris dienām aizgājām uz kino.Godīgi domāju,ka tāda tik viena reize būs.Pēc kino turpinājām tikties,un tad jau 1.jūniju jau izlēmām būt kaut kas vairāk.Tur nekas nebija romantisks,vienkārši viņš pajautāja,vai vēlos to visu turpināt,un pie tam pa skype.es teicu jā,un tā mēs visu vasaru baudījām šo sākumu,kurš vilkās jau 5to gadu. :D Godīgi,kad sākās attiecības domāju,ka būs tikai vasaras aizraušanās.Bet nu tagad jau esam padzīvojis pāris,neko nenožēloju.Mums ir bijis skaists attiecību sākumus un visam tas piešķir,tas,ka es domāju,ka mums nekā nebūs,bet viņš gribēja papriecāties sākumā,jo es veselus 3 mēnešus nedevu viņam seksu.biju nevainīga!Bet viņš saprata,ka papriecāšanās var atmest un,ka kaut ko vēlas vairāk.Es vel šodien domāju,kur mums bija prāts.Varējām papriecāties vel pa dzīvi! :)
Bet neko nenožēloju,ir ļoti labi. :)

Man tā stulbi diezgan gadījās saprast, ka esam kopā. Bijām aizgajuši uz bāru ar viņu un viņa draugiem, bet tur ar saviem draugiem bija viņa ex, ar kuru viņs pat īsti nebija kopā, un šī man, kad izgāju ārā uzpīpēt, sāka stāstīt, ka viņi ir joprojām kopā un ka viņš man salauzīs sirdi, ka lai es neesmu ar viņu kopā un tā. puisim pēc tam paprasīju, kas tā par meiteni, un vai tiešām viņi ir kopā un vai viņš ir tāds pakaļa, kā tā meitene stāstīja. Viņs man teica, ka viņi nav kopā un ka es taču esmu viņa meitene (jēēj). vēlāk izradījās, ka tiešām viņi bija bijuši tikai uz pāris randiņiem, viss jau starp viņiem beidzies, bet šī bija samīlējusies un iedomajusies ka nu viņi tagad ir kopā. Tagad preicājos, ka izvēlējos ticēt draugam, jo jau vairāk nekā pusgadu esam kopā, un viņš nav tāds, kā tā trakā stāstīja :D

mana piereze-
kopš sākām kopā visur salipuši staigāt, sazvanījāmies bieži un seksojām uz nebēd-esam kopā.

mums ir datums, kad pirmo reizi aizgaajaam uz randinju :D bet ja godiigi iistas attieciibas un absoluuti nopietnas mums saakaas tikai gadu atpakalj! jo pirms tam bija daudz kas noticis un likaas, ka nu vairs nebuusim kopaa, bet meeginaajaam veelreiz un tagad viss ir pilniigi savaadak, abi esam pieaugushi cilveeki un jutamies nobridushi attieciibaam un iespeejams pat arii gimenei....tikai finanses pashlaik truukst.

Nu mums arī nav konkrēts datums. Mēs bijām draugi, tad mīļākie un tad es aizbraucu uz pusgadu projām, bet viņš pēc pāris mēnešiem atbrauca pie manis ciemos. Un tad es jau nodomāju - gan jau panesīsies arī nopietnāk. Atbraucu atpakaļ un visur gājām kopā un tā, bet nebijām vienojušies - no šodienas esam kopā. Nesen viņam pajautāju kā tad lai saprot no kura brīža var pateikt, ka tā nopietni esam kopā un viņš drausmīgi stostījās un nevarēja man neko sakarīgu atbildēt. Tad teica - no tās dienas kad dzīvojam kopā, kas gan man bija biš vilšanās, bet viņš laikam saprata un teica, ka nevarot tā atbildēt :D

Tā kā mums ir pilnīgs sviests šajā jautājumā, bet nav jau svarīgi, galvenais ka tagad zinām, ka esam kopā. (l)