Sveikas meitenes! :)
Man laikam ir uznākusi tā saucamā ziemas depresija. Pēdējās divas dienas neko citu nedaru, kā vien sēžu savā istabā un skatos romantiskās filmas un pinkšķu par visu ko. :-D
Vairāk vai mazāk tas ir arī tāpēc, ka pēdējā laikā nesaņemu īpaši daudz mīļuma no sava drauga. Tā kā dzīvojam dažādās pilsētās un satiekamies tikai reizi nedēļā, parasti katru dienu bija mīļas sms, sarunas. Bet tagad reizi dienā sazināmies, izstāstām, kas jauns pa dienu noticis un viss, nekas mīļš vairs nav. Ok, pagaidām tā tas ir kādu nedēļu, bet man jau sākas uztraukumi, ka kaut kas nav. Es tomēr esmu meitene un man ir vajadzīgs apliecināt, ka esmu svarīga otram..
Ja pasaku, ko mīļu, viņš - jā, es arī ļoti gribu tevi satikt, vai ko tādu. Bet pats viņš vairs neuzraksta neko tādu, kas sirsniņai liek ietrīsēties.
Nu nezinu, iespējams, ka kādi 80% no visām bēdām ir tikai manā muļkīgajā galviņā, bet tomēr man vajag, lai man reizi dienā pasaka, ko mīļu, lai zinu, ka viss ir labi. (l)
Kā jums ir? Nekad nav tā, ka sajūtaties vientuļas un tā vien gribas, lai kāds samīļo un pasaka - viss ir labi, tev esmu es. (?)
84
