nekad nav bijis draugs

es nedomāju, ka Tevī ir kāda vaina. Tu taču esi tas, kas esi, kādēļ Tev tagad vajadzētu mainīties, lai dabūtu kādu puisi. Nu vienkārši tā ir sanācis. Ja man būtu tāda problēma, es mēģinātu iepazīties caur internetu, zinu daudzus pārus, kas tā atraduši savu pusīti. Kaut vai tajos pašos draugiem.lv man priekšā vienreiz izleca sludinājums, ka džeks meklē meiteni nopietnām attiecībām, bez tendences uz ārišķībām (tas man likās mīļi), viņš bildē izskatījās simpātisks! :)

man arī ir viena tāda draudzene. es pat zinu, kas viņā ir pa vainu, bet tiklīdz kāds ieminas par to viņas vainu vai to, ko viņa dara šķērsām, tā šī ritīgi sadusmojas un domā, ka mēs tikai par viņu paņirgt gribam vai uzbraukt, bet mēs tak tikai kā labāk :)

piparene, Tu esi pārliecināta, ka tā ir VAINA, nevis vienkārši personības iezīme?

es vnk negribu neko nopietnu...nu ne par ko, un man ir 21 gads (s)

škērmīgi metās no ucināšanās un visa pārējā.

tā patīk būt vienai, patīk, ka mani medī...patīk (l) (l) (l)

Nu ja Latvija to princu vairs nav palicis, tad jamekle aiz septinam juram :-P
Atklati sakot nebiju iedomajusies, ka tik daudzam ir shadas problemas, man ari bija identiska situacija (un iemesls tads, ka esmu traki nesabiedriska, neruniga, auksta utt), bet, paldies dievam, atradu cilveku, kurs likas, ka nemaz neeksiste.

šausmīga lielišanās un sevis stādīšana augstumos ir es nezinu vai vaina vai iezīme, bet to katrā ziņā var mainīt...

iemesls jau tur noteikti kāds ir, jo es ar visu savu iedomību, aukstumu un nesabiedriskumu jau 14 gadiem draudzējos...pietam neņemu kuru katru.
man liekas, ka vienkārši ir sievietes, kurām ir libido vai kas tāds, kas piesaista vīriešus sev klāt.

Es esmu viena no tām, kurām ilgi nav bijušas nopietnas attiecības, bet tik ļoti gribas.
Ik pa laikam man kaut kas uzrodas, bet tas ātri pazūd. Līdz šim brīdim neesmu satikusi savu īsto, bet es zinu, ka ļoti gribētos. Un zinu, ka man tomēr pietrūkst brīvo draudzeņu, jo tādu ir maz - vajadzētu vairāk, lai var pa klubiem staigāt un taisīt tusiņus un iepazīties.
Visskumjākais, ka visi veido ģimenes un attiecības, un citi nemaz to tā negribēja. Bet es no šīs vēlēšanās vnk mirstu nost - kā gribās bērnus un ģimeni (l)
Ak jā, esmu bez 5 min 24!

Varētu teikt, ka man ir līdzīga situācija, kā tev un man ir 25 :-D ! Labi, man ir bijušas attiecības pusgada garumā, bet pēc tām 4 gadus nav bijis nevienu :-D ! Kāpēc? Uz randiņiem iets ne mazums, bet tāds vīrietis, kas mani saistītu un kuru saistītu es vienlaicīgi, nav gadījies pa ceļam. Citreiz pati sev jautāju - es vispār esmu normāla? Kas manī par defektu :%27-( ? Pēc izskata esmu no skaistajām, uzmanības no pretējā dzimuma netrūkst, bet pielaist klāt nevienu nevaru :%27-( . Domāju, tas saistīts ar manu traumu pusaudža gados, kad puiši mani nolika un apsaukāja cik tik vien varēja. Varbūt tas atstājis savu iespaidu, ka nespēju nevienam uzticēties? Varbūt iemesls ir tur, ka neesmu baigi runīgā un kāda tur vēl un beigās sanāk, ka esmu garlaicīga? Visbeidzot, manī iekšēji slēpjas tāda doma, ka normālu vīrieti nemaz neesmu pelnījusi, jo neesmu ieguvusi izglītību un strādāju tikai par pārdevēju :-D . Stulba doma, jo ir taču tik daudz pārdevēju ar foršiem vīriešiem pie sāniem. Ehh, značit neesmu derīga sabiedrībai :-D

Minnija pele, ko gan tev citu var ieteikt, kā vien dzīvot tālāk un uzturēties labā sabiedrībā, kur varbūt satiksi vīrieti, kas būs tevis cienīgs :-) . Bet varbūt tev ir vērts paanalizēt sevi un savu uzvedību un arī pastrādāt pie tā. Ne par velti gadās tādas situācijas...bet varbūt tev ir tāda karma?

es arī šobrīd viena. ir tā, ak gribās mīļumu, bet ne par kādu cenu nelekšu kuram katram klēpī un necerēšu uz nekādu big lovi. man vsp reti kurš tā pamatīgi piesaista, tāpēc neredzu jēgu būt ar kādu vnk būšanas pēc. UN par attiecībām daudz interesantāks un patīkamāks man šķiet iepazīšanas, flirta process un, ja vēl tam klāt intīmas spēles (tieši tā, spēles, ķircināšana, pavedināšana).
''That's why it will always be romantic, becouse it can not be complete.'' /Vicky Cristina Barcelona
Bet, ja uzradīsies kāds, kurš mani pilnībā sapratīs, būs man līdzīgs un spēs izturēt mani, kuru man pašai vajadzēs sev blakus katru mīļu sekundi, tad es beigšu spēlēties un sākšu domāt nopietni.

Nelasīju visu diskusiju, bet varu pateikt, skatoties uz draudzenēm un sevi agrāk. Vairākām vēl savos 20, 21 gados nav puisis bijis, jo viņas vienmēr ir bijušas izvēlīgas. Viņas meklē kaut kādu ideālo, kruto, biezo. Lai gan pašas saka, ka ļoti grib puisi utt. Tas nenozīmē, ka latiņu vajag nolaist pavisam zemu, bet nenovērtēt par zemu tos pārējos puišus, par kuriem zini, ka draudzenei varbūt viņš nepatīk. Uztver to kā piedzīvojumu.
Un tad ir otra lietas, kas varētu būt vainīgā, ko arī jau citas teica. Nemeklē, bet ej un ver vaļā katras durvis - piedzīvojumu, pieredzes un jaunumu dēļ, nevis puiša meklējumos. :)
Mīli sevi!

es arī (tāpat kā Mademoiselle) esmu bijusi attiecībās jau no 16 gadu vecuma! Dažreiz man pat apnīk... jo nezinu kā ir būt vienai! Un varbūt pat neuztraukties par to, ka tevi kāds mājās gaida!

Tāpēc varbūt izbaudi savu statusu - brīva!

Un jo brīvaka būsi, jo varbūt nepieejamāka kļūsi. Un tas ir tieši tas ko vīrieši grib. Jo tad kad esi attiecībām sievietei esot īpaša garša, kas piesaista vīriešus! BEt to tu vari arī inscinēt pati!

Nepiekritīšu par to nepieejamību, jo pati no tādām esmu ;-) . Nespēju nekādīgi sev nevienu pielaist klāt - rezultāts, esmu viena.

es visām vientuļniecēm varu palīdzēt :D

:-D :-D