par dzīvi,kā izvērsusies, pārdomas

671

Reģ: 29.01.2009

Hey, gribu dalīties šodienas emocijās,kuras nemāku raksturot.

Šodien sanāca saruna ar mammu par bērniem un par pret apaugļošanās līdzekļiem un uzzināju,ka man varēja tagad būt 17 gadus vecs/a brālis/māsa. Pirms tiem 17 gadiem, mamma ar visiem aizsarglīdzekļiem tā teikt iekrita un palika stāvoklī. Tajā laikā ar tēvu viņa grasījās šķirties un bijām jau mēs divi, es un brālis. Nu jā un viņa uztaisīja abortu.

Mani tas šokēja, jo mamma mīl bērnus, pati ir skolotāja. Un es kā pret abortu kā tādu esmu pret. :-/

Protams saprotu viņu, jo bija situācija, ka tēvs bija sācis dzert un riskēja jau ar mūsu dzīvībām. Bet tomēr tā domājot, ka man iespējams būtu vēl kāds superīgs cilvēciņš uz ko paļauties..

Lieki piebilst, ka tad mēs mammai būtu 3 un viss.. Jo tēvs pēc pāris gadiem gāja bojā.Laikam tā arī bija labāk,par mammas lēmumu, jo viss laiks, ko pavadīju zem mammas spārna bija grūts, bet tomēr skaists

bet nu tik jocīgi..

Es vienkārši gribēju dalīties emocijās, ko es pati nemāku saprast.

Un varbūt arī kādai no jums ir bijis līdzīgi,kad sāk domāt kā būtu bijis ja būtu noticis savādāk? :-)

07.01.2011 20:30 |

Aniii

3278

Reģ: 18.02.2009

es vienreiz sēžot rindā pie ārsta, sāku pētīt savu "grāmatiņu", bija arī lapa par mātes slimības vēsturi. Un es biju tādā šokā, kad ieraudzīju, ka mana mamma jaunībā vai pēc manis (nezinu un negribu zināt) ir uztaisījusi 4(!) abortus! :-O
Es nekad neesmu ar viņu to pārspriedusi, negribu neko zināt, kāpēc tā ir rīkojusies, bet daļēji arī esmu priecīga, ka mammai esam tikai mēs divas meitas. (es un māsa :-P )

07.01.2011 20:34 |

ruxeniite

485

Reģ: 29.01.2009

Es atkal visu dzīvi domāju kā būtu, ja mamma ar tēti nebūtu izšķīrušies. Es viņu pat neatceros un neesam tikušies nekad. Vienreiz gandrīz sanāca, bet nebija pareizā pieeja no manas puses un pēc tam pazaudēju informaciju kā atrast. Vispār sanāk, ka katru dienu par viņu iedomājos.

07.01.2011 20:37 |

Emba

1111

Reģ: 29.01.2009

Tad laikam patiešām bija citi laiki, jo reiz mamma izteicās, ka viņai abortu bijis vairāk nekā bērnu (un es mēs esam 4!!). Neko vairāk nejautāju, jo tam jau sen vairs nav nozīmes.
Tikai tad es saprotu, kāpēc mamma vienmēr uztraucās, lai man nebūtu nevēlamas grūtniecības. :-/

07.01.2011 20:39 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Jā, man varēja būt pusbrālis vai pusmāsa.
Bet nav un tā pat labāk. Pietiek jau ar to,ka mammai ar to vīrieti ir kopā.

07.01.2011 20:39 |

eena

671

Reģ: 29.01.2009

Es jau visu savu dzīvi centos sagremot to ka tēvs ir miris, šovasar uzzināju, kāds viņš bija. Dzēra un kad aizvērās vienu dienu pat mani gribējis pa logu izmest, man bija 3 gadi, tad mamma pielika punktu un pārvācās pie omes. Nu un tas laiks arī ir,kad mamma to izdarīja, vēl kas sāpīgs sirsniņā :-/

07.01.2011 20:39 |

Spīdola

6037

Reģ: 30.10.2010

Vispār par dzīvi? Nu, ne tikai par tiem abortiem?

Tad: es būtu gribējusi, lai paliek dzīvs mans māsasvīrs, kuru mīlēju kā brāli. Man bija 12, es nebiju saskārusies ar nāvi. Un tad es ar to nevarēju ilgi tikt galā, jo man viņa pietrūka, un līdz ar to manī kaut kas mainījās. Un pagājuši jau 8 (pat neliekas, ka tik daudz) gadi, un man viņa joprojām pietrūkst. Vēl tagad atceros - 27. decembrī viņš mierināja mani par nomirušu kaķīti, ka viņam tagad esot labāk; 1. janvārī es viņam novēlēju Laimīgu Jauno gadu, steidzoties, neiedziļinoties... jo gribēju ātrāk iet ārā un beigt runāt. 2. janvārī viņa vairs nebija, pēkšņi. 6. janvārī viņš jau bija zem zemes. Ja es varētu kaut ko mainīt, es mainītu to pēdējo sarunu - es runātu ilgi un nesteigtos, es viņam pateiktu, ka viņš man ir svarīgs, bet tā arī nekad to nepateicu. Skumji. (t)

07.01.2011 20:43 |

MeiteneVārdāKristīne

6324

Reģ: 29.01.2009

Par abortiem-man liekas, ka man mamma ir dažus taisījusi, kad biju maziņa, atceros, ka man teica :-D :-D

07.01.2011 20:45 |

eena

671

Reģ: 29.01.2009

Laikam sāpīgu tēmu aizskāru (t)

Vispār tā jau parasti saka,ka katru reizi vajag atvadīties tā it kā tā būtu bijusi pēdējā!
Man pašai ir ļoti bail no nāves, vienīgais tuvais,kas ir nomiris un es atceros ir tēvs, bet man nesāpēja, jo biju pārāk maza. Bet sāp visu atlikušo laiku, jo viņu nepazinu un ir tikai 1 bilde kopā ar viņu

07.01.2011 20:46 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Sāpīga tēma man atkal tā ir tikai kopš šodienas, jo mainās dzīve-manas ma'jas vairs nebūs manas mājas. Un,ja būtu biji bērns, tad vispār-tas būtu murgs!

07.01.2011 20:48 |

Ieva45

254

Reģ: 31.05.2010

Kad mana mamma gaidija mani, vina velejas taisit abortu :-/, tacu arsti nelava, taa nu es dazreiz domaju, kaa butu, ja butu... (t)

07.01.2011 20:48 |

107

Reģ: 27.06.2010

neesi egoiste, skarleta, jo tu nezini, vai "savādāk" būtu bijis labāk (citas loģikas, par šādām lietām domājot, cilvēkam nav, labāk raud par to, kas nav noticis, nekā priecājas par esošo). Tev ir dota iespēja veidot savu dzīvi tādu, kādu tu to gribi, pieļaut savas kļūdas un par tām nest atbildību.

Mans tēvs arī bija dzērājs, agri mira, visus pusaudžu gadus noraudājos pēc tēva, bet zini, manī vairs nav naivu ilūziju.

07.01.2011 20:49 |

MeiteneVārdāKristīne

6324

Reģ: 29.01.2009

Sallija, Tu gadījumā neskaties seriālu Being Erica?
Tas, kā Tu teici, ka gribētu mainīt to, lika man uzreiz iedomāties to seriālu.
Bet vispār ļoti žēl Tevis (t)

07.01.2011 20:50 |

Mežāze

6263

Reģ: 01.04.2009

Es pati laikam neko nenožēloju, bet mana mamma gan nožēlo, ka toreiz, jaunībā pēc manis negribēja vairāk bērnu. Tā nu es uzaugu kā vienīgais bērns ģimenē, tagad reti sanāk aizbraukt ciemos, un mamma izsakās, cik gan būtu superīgi, ja būtu man vēl jaunāks brālis /māsa, būtu viņai atbalsts un prieks, jo ar manu tēvu viņiem nekāda ideālā laulība nav. Tāpēc es tagad domāju, ka pati savā dzīvē gribētu noteikti vairāk par vienu bērnu.

07.01.2011 20:52 |

107

Reģ: 27.06.2010

Sallij,varu novēlēt tikai izturību. Es arī cenšos šai saulē salabt ar kādu aizgājušo :-/

07.01.2011 20:54 |

eena

671

Reģ: 29.01.2009

Šodien gribu būt egoiste! (t)
Nē godīgi sakot, gribējās izbaudīt to standarta ģimenes dzīvi, tēvs, māte un bērni. Laikam tā prasti sakot tēvs visu sačakarēja!
Bet jebkurā gadījumā, nebūtu viņu abu, nebūtu manis un brāļa.
Vispār tieši, tad kad iet grūti ir vieglāk skatīties uz priekšu, bet šodien tiešām nedaudz nošokējos. (t)

07.01.2011 20:54 |

Spīdola

6037

Reģ: 30.10.2010

No man tuvajiem cilvēkiem 4 vairs nav. Es ienīstu nāves smaržu. Tik mīļie cilvēki guļ tik stīvi kā vaska figūras, agrāk tik jautrās un smaidīgās acis ir ciet uz mūžu un sirdī ir tikai trula tukšuma sajūta. Ka kaut kas ir beidzies uz visiem laikiem un tu jūti, ka vēl tik daudz kas bija jāpasaka, tik daudz reižu šis cilvēks jāapskauj... Bet te nē - viss.

Tāpēc man nepatīk ziedu veikali. Tur smaržo pēc nāves. Man patīk tikai savvaļas ziedi.

07.01.2011 20:56 |

Spīdola

6037

Reģ: 30.10.2010

Nē, neskatos tādu seriālu. Pat nezināju tādu. Kas tur ir?

Vienkārši tiešām ja tā aizdomājas, tad ir sāpīgi. Laikam jāatmet domāšana.

07.01.2011 20:58 |

Nya

Reģ: 16.01.2010

Patiesību sakot, neteiktu, ka man dzīve pati par sevi ir bijusi ļoti viegla.. pagājušais gads vispār izvērtās murgu pilns :-( , gribētos no tā visa aizbēgt un aizmirsties :-/

07.01.2011 20:58 |

miss_honey

551

Reģ: 21.12.2010

Es dažreiz aizdomājos, kā būtu, ja pazītu savu tēvu, jo tagad tikai zinu. Esmu divas reizes satikusi (kad biju ļoti maziņa neskaitās) un tās pašas tikai "Labdien!"

Bet kā ir, tā ir 8-)

07.01.2011 20:59 |

aie Z-O

5395

Reģ: 29.01.2009

nu ko, esmu vienīgais bērns, ne pirms ne pēc neviena cita nebija, pat īsti domaš laikam ne. mamma pēc dabas ļoti pareiza, īstais vienīgais vīrietis, sekss pēc kāzām un tā, nez brīžiem laikam nožēlo tieši to savu zivēli, jošobrīd vecāku attiecības ir kādas ir...
es toties laužu viņas cerības - es neesmu tāda, kādu viņa gribētu - neesmu tik tikumība, esmu par attiecībām un seksu pirms kāzām utt..
bet tas viss ir sūds, man bija diezgan jauka bērnība, kā jau pārsvarā - bez lielām traģēdijām, ar grūtībām, ar skaistiem mirkļiem, bet es nesaprotu kāpēc es esmu no tām, kam vienmēr attiecības sagādā problēmas, viņu jau tā ir maz un tad vēl tie džeki patrāpās tie grūtākie no iespējamajiem... draudzenēm bez probēmām, skaista dzīve, attiecības jau uz laulības pusi stūrē, bet es mocos... kā teica kāds labs draugs - es vienmēr izvēloties grūtāko ceļu... bet kāpēc? un jā, es varēju būt šobrīd precējusies ar vienu no saviem ideālajiem, bet liktens atkal paņirgājās.. šobrīd atkal ņirgājās...

07.01.2011 20:59 |