Kāds jums ir viedoklis par to, ka darba dēvējs maksā pusi (vai kādu daļu) no algas neoficiāli?
Vai Jums tā ir bijis. vai Jūs tā piekristu?
Sastapos ar situāciju, kad darba dēvējs godīgi prasījis darbiniekam , uzsākot darbu, vai viņš ir ar mieru saņemt vienu darba algu aploksnē, toties kopēja alga ir lielāka nekā ja no visas algas maksātu visus nodokļus, jāsaka , ka darba alga ir daudz lielāka par vidējo un ja darba devējs maksātu arī nodokļus , tad firma nevarētu pavilkt... Tātad ;s;i situācija bija patiesībā izveidota, lai ne tikai valsti apčakarēt, bet arī lai darbiniekam būtu lielāka alga, nevīs teiksim 900 uz papīra, bet tikai 600 uz rokām. arī slimības lapa vienmēr bija apmaksāta neoficiālaās algas apmērā utt., bija kaut kādi bonusi, algu neaizkāvēja, vienmēr bija arī lielāka komandējumu nauda utt.
Darbinieks pats tā ir piekritis, pat lūdzis iesākumā,jo galvenais bja reālā alga, nevīs sociālās garantijas nākotnē, bet tagad raksta sūdzības uz darba inspekciu, VID, baigi to ofišē un lēpojās. Tiesa gan, tas notka pēc atlaišanas, kur darbinieks pats bija vainīgs (ilgi nenāca uz darbu, nāca dzērumā), jāsaka, ka neskatoties uz to, darba devējs izmaksāja viņam atvaļinājuma naudu no neoficiālās algas summas, ne tikai oficiālo un pat nelielu kompensāciju, lai visu atrisinat mierīgi, atkal, darbinieks neprasīja vairāk. Bet tagad raksta sūdzības, draud utt.
Kura pusē Jūs esiet šajā situācijā. es pati, piemērām, ja pati piekrstu tā strādāt ar pusneoficiālo algu, apzinoties riskus utt., toties saņēmot vairāk, pēc tam pa instancēm nestaigātu. Bet daudzi, ar ko runāju ir bijušā darbinieka pusē, itkā tādi darba devēji jāpārmāca utt.
Zinu, ka atkal gari, bet gribējās izklāstīt visu situāciju.